Audioslave
Vokāli instrumentālais ansamblis "Audioslave" šīs desmitgades sākumā ap sevi sacēla diezgan pamatīgu ažiotāžu, tiekot pasludināts par kārtējo rokmūzikas supergrupu. Protams, tikpat labi to varētu saukt par Rage Against the Machine ar jaunu dziedātāju, jo tā jau arī ir - Zeka de la Rošas vietā šajā grupā vokālists ir Kriss Kornels, kas pats arī nav nekāds nezināmais frukts, bet gan "Soundgarden" vokālists. Protams, šodien (2009.g. 7.jūlijā) "Audioslave" vairs nepastāv, toties ir atgiriezies RATM, un arī tas nav slikti.
Muzikāli šis ieraksts ir tiešām daudz tuvāks "Rage Against the Machine" daiļradei nekā "Audioslave" - taču ar dziedāšanu repošanas vietā (kā jau to no Kornela varētu gaidīt). Toma Morello rifi ir klasisks RATM, reizēm ar diezgan izteiktu līdzību ar klasiskās ēras Black Sabbath veikumiem. Protams, es tāpat uzskatu, ka Iommi ir lielāks rifa meistars nekā Morello, taču ar saviem pienākumiem arī Toms tiek galā itin labi un, piemēram, "Cochise" tīri labi iederētos arī kādā no BS pirmajiem albumiem. Un īstenībā jāatzīst, ka šī ieraksta vājākais posms neapšaubāmi ir Kornels, kurš pārmērīgi mēģina savaldīt RATM agresiju, rezultātā šajā ierakstā ir pārāk daudz lēnu un garlaicīgu skaņdarbu, tādu kā "Gasoline", "What you are", "Like a Stone". Īsi sakot - dziesmas, kas nav balstītas uz rifiem, šai grupai sanāk stipri vien bezpersoniskas un deviņdesmito gadu rokam raksturīgas, bet tas manā izpratnē nav nekas grandiozs. Un īstenībā tā arī atkārtot ievadošās "Cochise" līmeni šajā albumā grupai neizdodas, pārāk daudz kas šeit izklausās pēc tāda miegaina "Soundgarden" un nevis pēc tās grupas, kas tikai trīs gadus iepriekš radīja "The Battle of Los Angeles". Wikipedia šī albuma aprakstā bija minēts, ka tajā esot jūtama arī Led Zeppelin ietekme, bet kaut kā man to neizdevās saklausīt - ja nu vienīgi tādā ziņā, ka visa smagā rokmūzika ir ietekmējusies no Džimija Peidža. Bet es vismaz nespēju iedomāties kādā no Led Zep albumiem kaut ko līdzīgu kā "I am the Highway". Patiesībā man rodas sajūta, ka "Audioslave" kā albums jau šodien ir pamatīgi novecojis - šāda mūzika kaut kā šķiet diezgan izteikta pagātnes atlieka, atšķirībā no jau minētajiem cepeļiem.
Muzikāli šis ieraksts ir tiešām daudz tuvāks "Rage Against the Machine" daiļradei nekā "Audioslave" - taču ar dziedāšanu repošanas vietā (kā jau to no Kornela varētu gaidīt). Toma Morello rifi ir klasisks RATM, reizēm ar diezgan izteiktu līdzību ar klasiskās ēras Black Sabbath veikumiem. Protams, es tāpat uzskatu, ka Iommi ir lielāks rifa meistars nekā Morello, taču ar saviem pienākumiem arī Toms tiek galā itin labi un, piemēram, "Cochise" tīri labi iederētos arī kādā no BS pirmajiem albumiem. Un īstenībā jāatzīst, ka šī ieraksta vājākais posms neapšaubāmi ir Kornels, kurš pārmērīgi mēģina savaldīt RATM agresiju, rezultātā šajā ierakstā ir pārāk daudz lēnu un garlaicīgu skaņdarbu, tādu kā "Gasoline", "What you are", "Like a Stone". Īsi sakot - dziesmas, kas nav balstītas uz rifiem, šai grupai sanāk stipri vien bezpersoniskas un deviņdesmito gadu rokam raksturīgas, bet tas manā izpratnē nav nekas grandiozs. Un īstenībā tā arī atkārtot ievadošās "Cochise" līmeni šajā albumā grupai neizdodas, pārāk daudz kas šeit izklausās pēc tāda miegaina "Soundgarden" un nevis pēc tās grupas, kas tikai trīs gadus iepriekš radīja "The Battle of Los Angeles". Wikipedia šī albuma aprakstā bija minēts, ka tajā esot jūtama arī Led Zeppelin ietekme, bet kaut kā man to neizdevās saklausīt - ja nu vienīgi tādā ziņā, ka visa smagā rokmūzika ir ietekmējusies no Džimija Peidža. Bet es vismaz nespēju iedomāties kādā no Led Zep albumiem kaut ko līdzīgu kā "I am the Highway". Patiesībā man rodas sajūta, ka "Audioslave" kā albums jau šodien ir pamatīgi novecojis - šāda mūzika kaut kā šķiet diezgan izteikta pagātnes atlieka, atšķirībā no jau minētajiem cepeļiem.
2009-07-07
comments powered by Disqus