Brick
Gadiem, ja ne desmitgadēm es to vien esmu darījis, kā žēlojies par savām bailēm no augstuma. Šī iemesla dēļ tādi slēpņi kā Brick man allaž ir bijuši nepieejami, nepieņemami un nepaņemami. Pēdējā laikā situācija ir sākusi mainīties.
Patiesībā ar savu devu intereses uz šo slēpni skatījos jau kādu laiku, taču bija skaidrs, ka vienatnē pēc tā nekad nedošos. Un ne tikai inventāra trūkuma dēļ.
Un te geoforumā divas nedēļas pēc kārtas vācās kompānija Ķieģeļa apmeklējumam. Pirmajā reizē vēl neko, bet otrajā uzprasījos par pasažieri Srodnam-Andoram. Vispār, lai nu ko es māku, tad tas ir uzprasīties. Parasti gan drīzāk līdz un nevis uz nepatikšanām.
Cilvēku tur bija vesela jūra - vairāk kā piecpadsmit. Lai arī it kā esmu salīdzinoši aktīvs geokomūnas pārstāvis, ar vairumu pazīstams nebiju. Srodna, juris1c, Androns, kaspars_837 - tas laikam arī viss no zināmo cilvēku loka. Vakara galvenais varonis tikām bija Juzins, kurš vadīja drošināšanas procesu un pateicoties kuram arī tādi nemākuļi kā es varēja visai droši nokļūt lejā.
Patiesībā par pašu slēpņa ņemšanu nekā diži stāstāma nav - pat pirmais solis pāri malai nebija tik ļoti emocionāls, kā biju gaidījis, un turpinājums ne tik. Ka nemaz nebūtu bijis bail, neteikšu, bet sevišķi traki jau nu noteikti nebija. Un vispār pamata secinājums - gribu vēl! Kas, protams, nav negaidīti.
Diemžēl dokumentālu pierādījumu, ka es pats arī laidos lejā, nav. Nebiju gana atraktīvs, lai tiktu bildēts. Tā gadās. Būtu uzvilcis disko tērpu, noteikti būtu cita lieta.