The Lawless Roads
1938.gadā Greims Grīns devās ceļojumā uz Meksiku, šķiet, kāda preses izdevuma vajadzībām. Tā ietvaros viņš galvenokārt iepazina tolaik valdošo katolicisma aizliegumu šajā valstī, apmeklēja reģionus, kur mācītāji bija nošauti, baznīcas pārvērstas par noliktavām, bet vietējo iedzīvotāju liela daļa tāpat bija reliģijas un misticisma pārņemti. Šī ceļojuma rezultātā tapa divas grāmatas - šī un "The Power and the Glory", kura tiek uzskatīta par vienu no Grīna izcilākajiem romāniem (un kura īpaši nav manā gaumē, bet es jau neesmu eksperts, tik vien kā grāmatu lasīšanas maniaks).
Lawless Roads ir dokumentāla stila darbs, kurā Grīns apraksta sastaptos cilvēkus (vietējos un iebraucējus), sava paša dzīves apstākļus Meksikā, atstāsta būtiskākos notikumus (pieņemot, ka lasītājs nav sevišķi liels tēmas pārzinātājs), un to visu pasniedz vienkārši un nepiespiesti. Grāmata nav nekāds dižais piedzīvojumu gabals - tajā gan parādās daži kolorīti personāži un ir arī atmiņā paliekošas epizodes (piem., amerikānis, kurš atkārtoti visiem stāsta to, ka Grīns esot ietaupījis piecus centus, visu dienu staigādams ar kājām, kamēr viņš, amerikānis, braukājis ar tramvaju, pilnībā ignorēdams domu, ka Grīnam varētu patikt staigāt ar kājām).
Pamata secinājums no šīs grāmatas bija prognozējamais - man sagribējās aizbraukt uz Meksiku. Šogad gan diez vai sanāks - tāpat ir gana daudz ambiciozu (un ne tik ļoti ambiciozu) plānu, bet nākamgad gan vajadzētu izrauties uz Dienvidameriku kādā autentiskā izbraucienā "kā grāmatās".
Lawless Roads ir dokumentāla stila darbs, kurā Grīns apraksta sastaptos cilvēkus (vietējos un iebraucējus), sava paša dzīves apstākļus Meksikā, atstāsta būtiskākos notikumus (pieņemot, ka lasītājs nav sevišķi liels tēmas pārzinātājs), un to visu pasniedz vienkārši un nepiespiesti. Grāmata nav nekāds dižais piedzīvojumu gabals - tajā gan parādās daži kolorīti personāži un ir arī atmiņā paliekošas epizodes (piem., amerikānis, kurš atkārtoti visiem stāsta to, ka Grīns esot ietaupījis piecus centus, visu dienu staigādams ar kājām, kamēr viņš, amerikānis, braukājis ar tramvaju, pilnībā ignorēdams domu, ka Grīnam varētu patikt staigāt ar kājām).
Pamata secinājums no šīs grāmatas bija prognozējamais - man sagribējās aizbraukt uz Meksiku. Šogad gan diez vai sanāks - tāpat ir gana daudz ambiciozu (un ne tik ļoti ambiciozu) plānu, bet nākamgad gan vajadzētu izrauties uz Dienvidameriku kādā autentiskā izbraucienā "kā grāmatās".
2013-02-16
comments powered by Disqus