Kazhes pierakstu burtnīca

Pēdējos pāris gados mana dzīve ir kļuvusi tik raiba, ka dzeņa vēders jau ir sācis šķist pārāk blāvs un vienkrāsains. Un droši vien ir tikai dabiski, ka 2015.gada sagaidīšana arī izrādījās principiāli atšķirīga no visiem iepriekšējiem manis sagaidītajiem gadiem. Pirmo reizi vēsturē apmeklēju kādu jaungada pasākumu, kur galvenokārt bija man nepazīstami cilvēki, plus vēl nenakšņoju ne mājās, ne pie draugiem. Un, ja nekļūdos, pirmo reizi Jaungada naktī skatījos porno un dziedāju Krievijas impērijas himnu.

Man patīk sevi dēvēt par pretrunu cilvēku - ne velti mans virtuālais Es ir tērpies frakā un gumijas zābakos:

Līdz ar to ir tikai dabiski, ka man gribējās Jaungada naktī apvienot abas manas dabas: pilsētas švītiņu un lauķi sūdainos zābakos. Tādēļ vakara programmas izvēlē apvienojās balle "Hamletā", svinot 1915.gada pienākšanu (skaidrs, ka 100 gadus sena pagātne mani valdzina), un nakšņošana teltī ložmetējkalnā. Šī būtu īstā situācija paust manu sajūsmu par to, ka mana mīļotā sieviete vienlīdz labi iederas jūgendstila tērpā Vecrīgā un teltī mežā.

Tērpu ziņā Marinai, dabiski, bija vairāk izvēles iespēju un vairāk vielas pārdomām. Vīriešiem jau viss vienkārši - atkarībā no pasākuma smalkuma pakāpes, mainās tik vien kā uzvalka veids, tauriņa/kaklasaites tips un galvassega. Bet dāmām - ui, cik tur ir variantu. Beigu beigās šajā vakarā mani pavadīja Jūgendstila laikmeta tērptā ģērbusies dāma, kamēr mans risinājums bija gluži tradicionāls: fraka, cilindrs, tauriņš.



Gatavošanās vakaram man bija daudz mazāk stresaina nekā Marinai. Ar manu aktuālo visai pieticīgo matu daudzumu nekādus brīnumus nesastrādāsi, un atlika vien pieņemt kā pozitīvu informāciju to, ka tolaik vīriešiem jau bija nākuši modē īsi griezumi. Tikām Marinai ar viņas garajiem matiem, uh, kur bija daudz iespēju izvērsties! Līdz ar to tikai dabiski, ka uz astoņiem, kad sākās cilvēku pulcēšanās Hamletā, mēs vēl klāt nebijām, bet ieradāmies, manuprāt, optimālā laikā - 20:30, kad bija vēl gana daudz brīvu galdiņu un tomēr vairs nevarēja rasties bažas par to, ka šis pasākums izrādīsies nepietikami apmeklēts.


Vakara kultūras programma sastāvēja no dažādiem priekšlasījumiem par periodu, kurā mums palaimējās sagaidīt šo Jauno gadu - 1.Pasaules kara ievadu, kad vairums eiropiešu vēl ticēja, ka tūliņ tūliņ tas pasākums būs cauri, sliktie (atkarībā no tā, kuri īsti šajā gadījumā bija tie sliktie) būs sakauti, un varenie uzvarētāji varēs slavas apmirdzēti doties mājās. Kā tam bija lemts izvērsties, arī mazliet tika ieskicēts, bet 1915.gads Rīgā tika sagaidīts vēl gana mierīgos un pozitīvos apstākļos. Skaidrs, ka mūsu pasākums nebija gluži ļoti nopietnās noskaņās - sarunām pie galda mums bija izsniegts saraksts ar pieļaujamām tēmām (ievērojot to, ka cariskajā Krievijā sievietēm pie galda runāt neklājās, bet vīrieši nedrīkstēja runāt par tādām tēmām kā personīgie panākumi vai neveiksmes, kritizēt valdību un droši vien arī tēma "pupi un alus" tolaik nebija sevišķi pieprasīta, tā vietā tērzēšana primāri noritēja par dzejas, teātra un glezniecības tēmām. Man personīgi ar šo tematiku ir tā, kā ir - ar teātri viss būtu kārtībā, bet par pārējām varu tik vien kā paklusēt. Par laimi vakara vadītāji nebija sevišķi bargi un rūpīgi nesekoja tam, lai visi sekotu vakara protokolam.

Tāpat mūs iepazīstināja ar seksu tā laika Krievijā - kur vēl tu atradīsi saistošāku tēmu par šo! Jo īpaši, ja priekšlasījumu veic neapšaubāma autoritāte - Texxtu EK. Vispār jau tas bija interesants veids, kā noslēgt gadu - skatoties 1915.gadā tapušu hardcore pornogrāfisku kinolenti, bet no otras puses - un kālab nē? Kā nekā tas taču ir izglītojošs vēsturisks kino, jeb nenoliedzami ļoti vērtīgs materiāls (ja ne kvalitātes ziņā, tad vēsturiskā jau noteikti), un cik bieži tev ir nācies skatīties kino, kur producents dēvējas par Will B. Hard?

Bija arī avīžu sludinājumu un ziņu lasīšana priekšā, turklāt sludinājumus varēja iesūtīt arī auditorijā sēdošie un dabiski, ka arī es neatturējos no šāda piedāvājuma izmantošanas - kur gan vēl būtu labāka iespēja nodrošināt, ka tev no skatuves nolasīs priekšā tekstu par izaicinājumu "Alfabēta meitenes"?



Nodziedājām Krievijas impērijas (ne mūsdienu!) himnu, iedzērām daudzas reizes šampanieti (es gan ne sevišķi daudz reižu, jo kādam vēl bija jāsežās pie stūres), ieēdām salātus un citas lietas, ko nu klājas ēst Jaungada naktī, sagaidījām pusnakti, vēl kādu laiciņu pavadījām šajās telpās, un tad devāmies prom - Ložmetējkalns mūs sauca. Pārāk vēlu braukt jau nebūtu prātīgi tālab, ka mums vēl bija jāieskrien mājās pēc guļammaisiem, telts un karstvīna, kā arī šķita prātīgi pārģērbties. Un baisi vēlu braukt negribējās, jo citādi varētu pārmērīgi smagi nākt virsū atlūziens. Rezultātā Ložmetējkalnā ieradāmies ap pulksten diviem (ja pareizi atceros). Marinai bija bažas par to, ka mēs šajā vietā nebūsim vienīgie, un viņai daļēji izrādījās taisnība - aptūtas vietā pie Ložmetējkalna acīmredzami bija noritējusi ballīte kompānijai ar vairākām automašīnā, taču tā beidzās praktiski reizē ar mūsu atbraukšanu. Proti, nakšņošanā mums nekādu kaimiņu nebija. Uzslējām telti, sakrāmējām tur mūsu lielo daudzumu guļammaisu (telts nostiprināšanai gan zemes sasaluma dēļ mietiņu vajadzībām izmantojām saveltus sniega gabalus). Uzkāpām skatutornī, aizdedzinājām brīnumkociņus, un tad jau devāmies gulēt. Gads bija veiksmīgi uzsākts ar skaistu kostīmballi un nakšņošanu teltī - kvalitatīvi uzsākot 2015.gada izaicinājumu izpildi.


Atliek vien novēlēt sev pašiem, lai pavadīt šo gadu izdotos atbilstoši - skaisti un dabā!