Nymphomaniac: Part I
Larss fon Trīrs ir režisors, kura filmas man zināmā mērā vienmēr ir bijušas mīkla. Nekad neesmu varējis saprast, kas tieši viņu interesē vairāk - vēstījums, kuru pārraida viņa filma, vai veids, kā tas tiek pasniegts. Proti - vai viņam vispār ir svarīgs stāsts, vai arī viņš primāri domā par to, kā šokēt savu auditoriju. "Nimfomāne" nebūs tā filma, kas darīs šo lietu skaidrāku.
Filmas pamatsižetu veido kādas sievietes stāstījums par viņas seksuālo pieredzi. Šarlotes Geinsbūras varoni Stelāna Skarsgārda varonis atrod piekautu (tā vismaz izskatās) guļam uz ielas un aizved pie sevis uz mājām, kur viņa arī sāk stāstīt savu nimfomānes dienasgrāmatu (ja tā varētu teikt). Skarsgārds ir mierīgs un pacietīgs, atrod attaisnojumu teju visam, ko Džo (tā sauc Geinsbūras atveidoto varoni) viņam izstāsta. Būdams neticīgs cilvēks, viņš noliedz tāda jēdziena kā grēks iespējamību. Tikām Džo sevi uzskata par briesmīgu būtni, vai vismaz izsakās, ka uzskata. Mēs jau nezinām, kā ir patiesībā. Un, tā kā šobrīd esmu redzējis tikai pirmo filmas daļu, es pat nevaru apgalvot, ka abi varoņi patiešām ir tie, par ko viņi uzdodas. Kas zina, varbūt Trīrs plāno mani vēl kādu reizi pārsteigt!
Vai Trīra mērķis ir atklāt sievietes seksualitātes būtību? Vai arī viņš gluži vienkārši izlēmis uzņemt "a movie about fucking"? Kas to lai zina - skaidrs ir tas, ka lielā mērā viņš tīksminās ap provokācijas tēmu, un, jā - pat cenzētajā versijā atklātu ainu ir pietiekami, lai vārds "pornogrāfija" nebūtu pilnīgi nevietā (kā nekā - cik saprotu - personāžu apakšdaļas šajā filmā atveido "porno profesionāļi"), bet uzfilmēts tas ir, protams, skaisti, jo citādi jau Trīrs nemāk. Un šajā filmā ir pāris tēmas, kuras to padarīja man personīgi interesantāku, nekā tā varētu būt citādi - piemēram, Baha iesaistīšana. Fibonači skaitļi? Daļēji. Un zivju līnija arī ir interesanta. Nenoliedzami - kādā stilā lai Trīrs neuzņemtu savu kārtējo filmu, viņš allaž spēj radīt kaut ko vizuāli atraktīvu, pat gadījumos, kad karalis ir ne tikai pliks, bet arī erekts. Un piebilde - domājams, tikai reta (negeju) porno filma parāda tādu daudzumu vīriešu orgānu kā "Nimfomāne". Nezinu gan, kālab lai tas tevi uztrauktu.
Filmas pamatsižetu veido kādas sievietes stāstījums par viņas seksuālo pieredzi. Šarlotes Geinsbūras varoni Stelāna Skarsgārda varonis atrod piekautu (tā vismaz izskatās) guļam uz ielas un aizved pie sevis uz mājām, kur viņa arī sāk stāstīt savu nimfomānes dienasgrāmatu (ja tā varētu teikt). Skarsgārds ir mierīgs un pacietīgs, atrod attaisnojumu teju visam, ko Džo (tā sauc Geinsbūras atveidoto varoni) viņam izstāsta. Būdams neticīgs cilvēks, viņš noliedz tāda jēdziena kā grēks iespējamību. Tikām Džo sevi uzskata par briesmīgu būtni, vai vismaz izsakās, ka uzskata. Mēs jau nezinām, kā ir patiesībā. Un, tā kā šobrīd esmu redzējis tikai pirmo filmas daļu, es pat nevaru apgalvot, ka abi varoņi patiešām ir tie, par ko viņi uzdodas. Kas zina, varbūt Trīrs plāno mani vēl kādu reizi pārsteigt!
Vai Trīra mērķis ir atklāt sievietes seksualitātes būtību? Vai arī viņš gluži vienkārši izlēmis uzņemt "a movie about fucking"? Kas to lai zina - skaidrs ir tas, ka lielā mērā viņš tīksminās ap provokācijas tēmu, un, jā - pat cenzētajā versijā atklātu ainu ir pietiekami, lai vārds "pornogrāfija" nebūtu pilnīgi nevietā (kā nekā - cik saprotu - personāžu apakšdaļas šajā filmā atveido "porno profesionāļi"), bet uzfilmēts tas ir, protams, skaisti, jo citādi jau Trīrs nemāk. Un šajā filmā ir pāris tēmas, kuras to padarīja man personīgi interesantāku, nekā tā varētu būt citādi - piemēram, Baha iesaistīšana. Fibonači skaitļi? Daļēji. Un zivju līnija arī ir interesanta. Nenoliedzami - kādā stilā lai Trīrs neuzņemtu savu kārtējo filmu, viņš allaž spēj radīt kaut ko vizuāli atraktīvu, pat gadījumos, kad karalis ir ne tikai pliks, bet arī erekts. Un piebilde - domājams, tikai reta (negeju) porno filma parāda tādu daudzumu vīriešu orgānu kā "Nimfomāne". Nezinu gan, kālab lai tas tevi uztrauktu.
2014-03-11
comments powered by Disqus