Kazhes pierakstu burtnīca

Šī nedēļas nogale patiešām sanāca plata - daudz dienu, daudz piedzīvojumu. Tik daudz, ka šoreiz viss būs konspektīvi un gandrīz bez bildēm (jo nav). Un bez jokiem, jo es esmu nopietns cilvēks.

Piektdiena
Dienas pirmajā pusē pie manis notika kolektīva darba pasēdēšana. Nē, strādāt tā īsti nestrādājām, bet uzēdām picas, uzspēlējām pāris spēles. Jā, un atzīšos, es kļūdījos - pieaudzis bebrs sver tikai 20 kilogramus. 40 kilogramus sver mežacūka.
Vakarpusē bija domāts baudīt Latvijas Virslīgas futbola spēli starp Rīgas Daugavu un Ilūkstes komandu, taču pie ieejas Daugavas stadionā atklājās, ka sajaucu spēles laiku par precīzi nedēļu. Rezultātā futbols pārtapa pastaigā pa Rīgu, kuras rezultātā tīri labi noberzu kājas, kas mani mazliet uztrauca, zinot sestdienas plānus.

Sestdiena
Nē, noberztās kājas mani neuztrauca, domājot par no rīta notikušo Flashmob.

Nepierasti, protams, ir braukt uz Purvciemu ar sabiedrisko transportu - esmu tomēr rūdīts riteņbraucējs, taču citādi būtu problemātiski nokļūt pēcāk Raunā. Trolejbusā sastapu Zigaini, un iepazināmies ar ļoti runīgu onku, kurš visu ko zināja par dažādiem orientēšanās stila pasākumiem. Flashmobā (kurš gan īsti nebija flashmob, vienkārši īss geopasākums), piepūtu trīs balonus un piedalījos tik godprātīgi, cik vien mācēju. Pēcāk kopā ar Latgalu un GreenLandia devos uz Ogri. Kamēr pirmais kārtoja ģimenes lietas, ar otro pastaigājām pa Zilajiem kalniem. Tad jau četrā (Latgala kundze ar piedalījās rogainingā) devāmies uz Raunu.
Rogainingā startēju tradīcijām bagātās komandas "Bargais pļāvējs" rindās. Nopļāvām bargi, varbūt ne izcili rezultatīvi. Šķiet, ka mazliet pārcentāmies ar gara maršruta plānošanu, bet nekas - citreiz būsim gudrāki. Vai arī nebūsim. Vismaz finišējām laikā, un visi dzīvi. Zupa pēc sešu stundu orientēšanās pasākuma garšoja neticami gardi! Tad atkal uzmeklēju Latgalu, un tiku nogādāts Rīgā.

Svētdiena
Šī bija paredzēta kā atslodzes diena pēc rogaininga, tik vien bija plānos kā aizbraukt uz veikalu un tad uzņemt viesos māsu, kas pie manis nebija bijusi teju vai nekad. Pirmo un otro daļu izdevās izpildīt, taču tad radās jauni plāni (kā nu bez tiem), kā rezultātā ar riteni nonācu vispirms Jūrmalā, bet pēc tam kaut kur citur. Par to citur labāk klusēšu, citādi tu izdomāsi, kur ir mans jaunais slēpnis. Startējot pēc četriem, finišēt ar 80 kilometru nobraukumu, nav nemaz tik slikti, it īpaši - ja nebiji domājis vispār nekur doties.

Pirmdiena
Braucienā uz Raunu Latgals painteresējās, vai varbūt vēlos viņam un Greenlandiam piebiedroties nelielā geotūrē pirmdien. Mazliet padomāju un pateicu - vēlos. Tālab šodien notika brauciens Rīga-Talsi-Dundaga-Rīga. Vairums slēpņu man jau bija iepriekš atrasti, bet ar to biju jau rēķinājies, un vienkārši bija patīkami reizi pa ilgākiem laikiem izbraukt tādā normālā tūrē. Tādā, kur ne reizes pat pie pārtikas veikala dienas garumā nepiestāj.