Glory Hole

Esmu izlēmis mazliet labāk iepazīt pērnā gadā klajā nākušos pašmāju albumus, un noteikti viens no pareizākajiem piegājieniem, kā šo procesu sākt, ir ar grupu "Pussy Rock". Neko daudz par šo kolektīvu nezinu, laikam gan primāri tālab, ka ar metālam tuvo vietējo mūziku man vispār ir gaužām maz pazīšanās, līdz ar to neesmu klausījies nevienu no daudzajām grupām, kurās iepriekš (vai arī tagad) ir spēlējuši šie četri čaļi, kas savam grupas un albuma nosaukumam ir izvēlējušies vārdu salikumus, kas varētu ierobežot viņu iespējas, piemēram, uzstāties valsts televīzijā. Tiesa, līdz "Anal Cunt" te ir tāls ceļš ejams, bet kaut kāda idejiska līdzība droši vien ir saskatāma.

Pati grupa anonsēja šo ierakstu ar domu, ka tajā iekļautās 10 dziesmas ir pietiekami stilistiski atšķirīgas, lai uzrunātu dažādu stilu cienītājus. Par šādas filozofijas patiesumu es kaut kā neesmu īsti drošs - vismaz gadījumā, ja tavs mērķis ir ierakstīt albumu, kas patiktu daudziem cilvēkiem, tad formāts "man patīk 2 dziesmas šajā albumā, bet parējās ir galīgi garām" nebūs tieši tas, kas atnesīs plašāko tautas mīlestību. Diezgan populāra prakse ir ierakstā apvienot divas puses: komerciālo un māksliniecisko, rūpējoties gan par lipīgāku piedziedājumu faniem, gan interesantāku melodisko risinājumu cienītājiem. Tikmēr "Pussy Rock" ir aizgājuši pāris soļus tālāk - brīžiem viņi tev apgalvo, ka ir "Metallica", citkārt - ka "Iron Maiden", te atkal "Skyforger", te atkal nodarbojas ar repmetālu, bet dziesma "Vakuums tavā dvēselē" liek piesaukt grupu "Gravis". Īsi sakot - šis albums ir kā asorti, kur katrai konfektei ir cita garša, tikai vaina ir tajā, ka man personīgi mūzikas ierakstos svarīgs ir kopējais iespaids, kas "Glory Hole" gadījumā nemaz nav iespējams. Protams, ir arī pozitīvie daudzveidīga skanējuma piemēri kā bītlu "Baltais albums", bet lieki teikt, ka Pussy Rock nav bītli.

Patiesībā gan ir tā, ka ņemtas atsevišķi šī albuma dziesmas ir pietiekami klausāmas - laikam jau kvalitatīvākā no tām ir grupas pirmais singls "Broken String Airplane", patiesībā arī "Dvēseļe upe" ir diezgan laba (to varētu raksturot kā metālisku variāciju par grupas "Skumju akmeņi" daiļradi). Kas gan ir diezgan draņķīgi - tie ir dziesmu teksti, tas būtu gadījums, kur es būtu pateicīgs, ja "Pussy Rock" dziedātu nevis latviešu un angļu valodās, bet, teiksim, norvēģu, un man nebūtu iespējas saprast, piemēram, dziesmas "Kūsiņš" tekstu, kas ir tik ļoti pārspīlēti dramatisks, ka no hārdroka pasaules man te prātā nāk "Spinal Tap" parodijas, nevis kaut kas patiešām episks. Un tad vēl te ir politiskā vēstījuma pārbagātā "Mr. President" un sadzīviski pseidofilozofiskais reps iekš "Stop" - tas galīgi nav iedvesmojošs materiāls.

Īsi sakot - lai arī "Pussy Rock" ir pamanījušies ierakstīt dažas veiksmīgas dziesmas, es nevaru rast kaut vienu iemeslu, kāpēc es varētu vēlēties šo albumu savā kolekcijā - kaut vai tāpēc ka tas nemaz nerada albuma sajūtu, bet es galīgi neesmu no tiem cilvēkiem, kam patīk "izlases".
2017-01-11
6.5
comments powered by Disqus