Smārdes rogainings ne pēc noteikumiem
Domu piedalīties Smārdes rogainingā man pasvieda kāds "Bargā pļāvēja" dalībnieks. Tiesa gan ar tekstu "man komanda jau ir, vāc savējo". Nu, labi, ja vāc, tad vāc. Beigu beigās gan sanāca tā, ka no Pļāvēja zelta sastāva neviens tur neiesaistījās, bet es - ne gluži standarta veidā.
Kaut kādā brīdī šis rogainings bija pārtapis par nakts pasākumu. Pats par sevi tas nenoliedzami ir foršs formāts, taču īpatnība bija tāda, ka mana komanda bija ar tādu sastāvu, kur atbildīgais orientierists būtu es. Ja gadījumā tu nezini, kādas tam varētu būt sekas, klausies sekojošo - pirms pāris nedēļām man izdevās episka izgāšanās, kad es nevarēju mežā atrast, kur biju noparkojis savu mašīnu. Nē, protams, ja es lietai pieeju nopietnāk, kaut ko jau es saprotu, karti un kompasu es lietot tā kā māku. Bet purvā naktī - varētu būt skarbi.
Līdz ar to bija labi, ka izrādījās, ka mana sarunātā komanda nemaz naktī uz sacensībām nevarētu tikt. Ja kas - liecinieku aizsardzības programmas ietvaros apgādāšu komandas biedrenes ar segvārdiem. Vienai došu vārdu Ildze (vārda diena 27.janvārī), otrai - Lidija (vārda diena 16.janvārī). Mazliet anonimitātes taču vienmēr vajag, ne?
Tātad, ko darīt, ja nevaram savlaicīgi tikt uz startu? Sazināties ar sacensību organizētāju un sarunāt, ka mēs novāksim kontrolpunktus, un maršrutu iesim pa dienu. Nebūs rezultāta ieskaitē? Nav liela bēda - vismaz nebūs jāsatraucas, ka atkal varētu piekāpties Veltai.
Startā ierašanās ar mums bija paredzēta atsevišķi, jo es uz Smārdi braucu no Rīgas, bet Ildze un Lidija - no Kuldīgas (pilsētas nosaukums mainīts). "Valguma pasaulē", kas bija pasākuma finiša vieta un kur mums vajadzēja dabūt maršruta kartes, ierados kaut kur ap desmitiem, veiksmīgi apgādājos ar kartēm, sazīmēju plānoto maršrutu un gaidīju otras ekipāžas ierašanos. Tā aizkavējās, jo izrādījās, ka viņas bija nez kādēļ iebraukušas Tukumā (pilsētas nosaukums NAV mainīts) un no tā ne gluži pareizi izbraukušas ārā. Beigu beigās tomēr viss noskaidrojās, ekipāža ieradās un varējām sākt. Vai arī ne gluži.
Proti, distance patiesībā nesākās vis "Valguma pasaulē" - tur bija tikai finišs, bet gan pie pieminekļa Somu jēgeriem. Ja tu gadījumā esi slēpņotājs, gan jau tu zini, kas tā par vietu. Līdz ar to ar manu auto aizbraucām uz turieni, bet Ildzes auto palika turpat Valgumā/Smārdē. Ja nu kas - ar Ildzi biju pazīstams arī iepriekš, bet Lidiju satiku pirmo reizi. Un jas kas vēl - viņām šis bija pirmais meža pasākums, kas jauns un nebijis un pat bija dzirdēti mammas bažu vārdi no kategorijas "tu esi traka". Nu jau man pat ir grūti tā iztēloties cilvēkus, kuriem visas dienas pavadīšana mežā purvainā apvidū ziemā šķiet esam kaut kas traks. Normāla nedēļas nogales izklaide, ne vairāk. Var gan gadīties, ka savu vājprātu nejūt.
Kā lai arī nebūtu - tad nu mēs gājām pastaigā pa mežiņu un pie reizes meklējām kontrolpunktus. Un es diezgan daudz runāju, kas gan nav nekāds retums. Toties meitenes pozēja pie kontrolpunktiem, katrā ziņā, ja mēs būtu piedalījušies pasākumā, bildes noteikti būtu organizētājiem patikušas labāk kā nomocīti "Bargā pļāvēja" personāži. Vai arī nē - kas to lai zina, kas šiem šķiet interesantāk.
Jāatzīmē, ka apvidus bija diezgan mitrs - Slocene visā garumā nebija aizsalusi, dažviet to varēja šķērsot normāli, citur atkal nē. Un arī purvā bija daudz dažādu tērcīšu, kuru dēļ ar pārvietošanās iespējām tā bija, kā bija. Jo īpaši, ja ievēro, ka tikai es (kā jau nosacīti pieredzējis šādu pasākumu dalībnieks) biju ekipēts ar piemērotiem apaviem. Un vienlaikus - droši vien es arī būtu tas, kuru vismazāk varētu satraukt nepiemēroti apavi, jo slapjas kājas cilvēkam ar manu dzīvesveidu nav gluži lielākais retums.
Visu maršrutu mums (kā gan principā varēja arī rēķināties) iziet neizdevās. Kas nozīmē, ka droši vien nākamās trešdienas vakarā uztaisīšu vieglu riksīti (vai pasākumu ar slēpēm) un pabeigšu maršrutu, savācot atlikušo kontrolpunktu lapiņas (pieņemu, ka neviens tur tās lielā steigā neizlaupīs). Bet tas jau principā nebija galvenais - ceru, ka dāmām pasākums patika un vēl kādu reizi viņas parakstīsies uz ko līdzīgu. Lieki teikt, ka manā repertuārā ierosinājumu netrūkst.
Paldies par kompāniju un līdz nākamajai reizei!