Steppenwolf

Grupa "Steppenwolf" ir viens no tiem ansambļiem, kura pasaulslavena ir pateicoties vienai vienīgai dziesmai, kura turklāt visai minimāli atspoguļo grupas kopējo skanējumu.
Kurš gan nav dzirdējis visu laiku izcilāko motobraucēju himnu "Born to be wild"? Patiesībā, ne jau tikai motobraucējiem der tā "man nekas nerūp" attieksme, kura alus straumēm plūst no šī skaņdarba, bet leģendāra šī dziesma kļuva pateicoties tās izmantošanai motoeposā "Easy Rider". Un patiešām tās pavadījumā ir grūti pieļaut domu, ka tu varētu nebūt dzimis būšanai brīvam un mežonīgam, bet gan mūžīgam papīra darbam valsts pārvaldes iestādē bez gala un malas. Tieši no šīs dziesmas laikam ir nācis vārdu savienojams "heavy metal", tieši šī dziesma iedvesmoja 90% Motorhead skaņdarbu, un arī Judas Priest man ir grūti iedomāties pastāvam pasaulē, kur iepriekš nebūtu bijis "Born to be wild".

Zināms, ka es ar motocikliem it nemaz nedraudzējos, bet... uzrunā.
Taču joks ir tāds, ka paši Steppenwolf nemaz tik ļoti mežonīgi nebija. Vai sūrie veči spēlētu kaut ko tādu kā "Berry Rides Again", kas būtībā ir apkopojums no vairākām rokenrola klasikas dziesmām, diezgan precīzi imitējot Čaka Berija stilu. Un vai skarbie puiši izpildītu "Hoochie Coochie Man"? Ja vēl tas vismaz būtu "You Got To Love Your Negro Man", es vēl saprastu:

bet Hūči-kūči vīra blūzs? Nav tā, ka viņiem tas sanāktu slikti, bet skarbi tas pilnīgi noteikti nav. Un vai sūrie veči spēlētu kaut ko tādu kā "A Girl I Knew"? Pat ignorējot tekstu:
She used to sing in the night while her ring
It would sparkle like Burgundy wine
And the people stopped and stared
But pretend she&39;s not there

Šādas dziesmas vairāk piedienas ārtroka grupām un mazāk - sasvīdušiem matainiem motociklistiem.
Nē, patiesībā, tik ļauni nav - reizēm Steppenwolf mēdz būt arī skarbi kā ierakstu noslēdzošajā "The Ostrich" - vienā no dusmīgākajām un arī saturīgi nopietnākajām dziesmām šajā albumā.
But then you&39;re free
And forty years you waste to chase the dollar sign
So you may die in Florida
At the pleasant age of sixty nine


Un zini kur ir joks? Tajā, ka par spīti tam, ka "Steppenwolf" galīgi nav tāds albums, kurā tu iedomātos atrast "Born to be wild", tas tāpat ir ļoti baudāms. Var, protams, saukt grupu par puskoka lēcējiem, kas mēģināja dažādus stilus, nevienā no tiem neesot īsti mājās, taču šis albums ir ļoti baudāms, dziesmas ir lipīgas un uzrunājošas, un ko tu vairāk vari vēlēties? Un es pat neesmu pieminējis "The Pusher" - vēl vienu skaņdarbu no Easy Rider.
Nav šaubu, ka Steppenwolf bija otrās vai pat trešās šķiras grupa arī savos ziedu laikos. Bet iedomājies - kādi tie bija laiki, ja trešās šķiras grupas bija tik labas!
2013-05-10
8.0
comments powered by Disqus