1939. gada sākumā pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma izveidota jauna sporta biedrība Sarkandaugavas jaunatnes sporta nodarbībām, tā nebija saistīta ar divdesmitajos gados pastāvējušo futbola klubu Viesturs. No pilsētas tā saņēma 3,5 ha lielu zemesgabalu aiz Sarkandaugavas pamatskolas, starp Vecāķu dzelzceļa līniju un Ādolfa ielu, kur 1939. gada vasarā likti pamati sporta laukuma izbūvei. Plāni, kurus pienākušā 2.Pasaules kara dēļ neizdevās realizēt, bija vērienīgi: lielais futbola laukums (ar 3000 sēdvietām skatītājiem), atsevišķs treniņu laukums, 3 basketbola un vairāki volejbola un tenisa laukumi.
Par Viestura futbola sekcijas vadītāju bija nozīmēts futbola tiesnesis Arnolds Rubenis, biedrībā bija aicināti iesaistīties futbolisti (kā arī vienkārši jaunieši) no Sarkandaugavas un tās apkārtnes.
Komandas sastāvs sākotnēji īsti neatbilda lielajām ambīcijām attiecībā uz futbola centra veidošanu Sarkandaugavā, 1939./40. gada sezonas 2. līgā Viesturs dalību sāka tikai 1940. gada pavasarī, aizvadot spēles ar visiem pretiniekiem, reizēm demonstrējot atzīstamu sniegumu, tomēr rezultātā ar lietuviešu komandu LLA dalīja pēdējo vietu Rīgas 2. līgā. Sezonas beigās komanda tika pamatīgi pastiprināta ar virkni vasarā likvidētā Starta līderiem, tai skaitā brāļiem Redžinaldu un Reinholdu Hartvigiem, bijušo LSB futbolistu Rubeni. No sastāva, kas Viesturu pārstāvēja 2.līgā, noskaidroti 2 uzvārdi: vārtsargs Hartvigs un uzbrucējs Melameds.
Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gada rudenī "Viesturs" tika pārsaukts par RAFS-3, sekmīgi spēlēja Rīgas 2. līgas rudens turnīrā, līdz tika likvidēts, līdzīgi kā visas citas neatkarīgās Latvijas sporta organizācijas.