Kurts Plade

Kurts Plade bija viens no četriem brāļiem Pladēm, kas pārstāvēja Latvijas futbola izlasi un bija Latvijas meistari futbolā.

Futbolu sāka spēlēt pirms 1. pasaules kara Āgenskalna vingrošanas un sporta biedrības komandā, spēlēja aizsarga pozīcijā. Divdesmito gadu pirmajā pusē pārstāvēja Kaiserwald, divas reizes izcīnīja Latvijas meistara titulu (1922, 1923). Aizvadīja vienu spēli Latvijas izlasē (1923. gadā), tāpat bija izlases pieteikumā 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Pēc studiju beigšanas augstā līmenī futbolu vairs nespēlēja, lai gan epizodiski laukumā turpināja doties vēl trīsdesmito gadu otrajā pusē Kuldīgas Otium sastāvā.

Citos sporta veidos

Sekmīgi spēlēja tenisu (arī pirms 1.p.k.), divdesmito gadu beigās mēdza spēlēt pārī ar savu brāli Teodoru.

Biogrāfija

Pilnā vārdā Kurts Romāns Georgs Plade. Dzimis Rīgā vācu tirgotāja Jēkaba Plades (1865-1928) un viņa sievas Sofijas Rozālijas (1864-1939, meitas uzvārds Veikmane) ģimenē. Ģimene bija liela un sportiska, Latvijas futbola izlasē spēlēja arī Teodors, Vladimirs un Alfrēds, Kaiserwald pirmajā komandā vairākas spēles aizvadīja arī Bruno Plade. Līdz 1915. gadam mācījies Teidebaha privātģimnāzijā. 1. Pasaules kara laikā evakuācijā Ņižņijnovgorodā, tur iestājies 1. Ņižņiņovgorodas ģimnāzijā, beidza skolu 1917. gadā. Tā paša gada rudenī iestājās Tērbatas universitātes juridiskajā fakultātē. Atradās pie ģimenes Ziemassvētku brīvlaikā Ņižņijnovogorodā, kad Tērbatu ieņēma vācu karaspēks. Rīgā atgriezās 1918. augustā un iestājās zemes sargos. Dienēja armijā līdz 1921. gada janvārim, piedalījās Latvijas atbrīvošanas kaujās un tika atvaļināts kā Kurzemes Artilērijas pulka seržants. 1921. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes juridiskajā fakultātē, līdzās mācībām strādāja, pasniedza privātstundas. Studijas beidzis 1925. gadā, ieguvis tiesību zinātņu kandidāta grādu.

1926. gadā apprecējies ar Tamāru fon Klingenbergu, meita Helga Irīna Plade (1929-?). 1927. gadā pielaists kā advoktāta palīgs Rīgas apgabaltiesā, 1929. gadā saņēma tiesības kā privātadvokāts vest svešas lietas Jelgavas apgabaltiesā. Sākot ar divdesmito gadu otro pusi līdz 1939. gadam dzīvoja un strādāja Ventspilī un Kuldīgā, bija Kuldīgas vācu saviesīgās biedrības Otium priekšsēdētājs. Tāpat kā pārējie dzimtas pārstāvji, 1939. gadā repatriējās. Gājis bojā Poznaņā, Polijā, 2. pasaules kara laikā.

Izmantotie avoti

• Kurta Plades studiju lieta Latvijas Universitātē, LVVA 7427-1-3375
• Kurta Plades iekšzemes pase, LVVA 2996-15-16294
• Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts (1940). 1128., 1129. lpp.