No 1923. gada līdz pat Latvijas neatkarības zaudēšanai ik gadu tika noskaidrotas labākās futbola komandas četros Latvijas novados. Pirmos gadus tika izcīnīts arī provinces meistara tituls, pēdējo reizi par provinces meistaru var runāt 1929. gadā, kad Cēsu SB cīņā par A klases meistara titutlu pārspēja Liepājas Olimpijas otro komandu.
Formāts, kā katrā novadā noskaidroja meistaru, bija mainīgs, pirmajos gados konkurence bija minimāla, bet vispārīgi to var raksturot sekojoši: vispirms izspēlēja vairākus turnīrus mazākos novada reģionos, bet tad šo reģionu meistari sacentās savā starpā. Vēlāk arī novadu līmenī parādījās visas sezonas garumā izspēlējami grupu turnīri, kuros piedalījās uzreiz komandas no visa novada, vājākajām pārejot uz vietējas nozīmes turnīriem, kuri savukārt papildināja novada meistarsacīkstes. Šajā virzienā ir ļoti daudz vietas tālākiem pētījumiem, bet vismaz pagaidām plānu detalizēti pētīt šo vietējo turnīru komandas un to rezultātus nav.
Neapšaubāmi spēcīgākā futbola komanda Latvijā ārpus Rīgas vismaz no divdesmito gadu vidus bija Liepājas Olimpija, septiņkārtēja Latvijas meistarvienība, līdz ar to skaidrs, ka Kurzemē, ja vien Olimpija vietējās meistarsacīkstēs spēlētu ar savu pirmo sastāvu, būtu pārliecinoša favorīte. Olimpijas prombūtnes apstākļos Kurzemē varēja izvērsties arī citas komandas, trīsdesmitajos gados otrā labākā komanda reģionā bija Liepājas ASK (vienu sezonu uzspēlēja arī Virslīgā), tikām Liepājas Makkabi savu vienīgo titulu izcīnīja gadā, kad Liepājai bija divas komandas Virslīgā - līdzās Olimpijai tur spēlēja arī LNJS. Vidzemes futbolā bija divi galvenie centri: Cēsis un Valka, kopumā labāki sasniegumi bija Cēsu futbolistiem, kas gan aizvadīja vienu sezonu Virslīgā, gan regulāri labi spēlēja kausa turnīros. Zemgalē toni lielākoties noteica Jelgavas futbolisti (ar dažādiem komandu nosaukumiem, bet bieži - vieniem un tiem pašiem spēlētājiem sastāvā), jelgavniekiem bija pat divas sezonas Virslīgā, tiesa, izglābties no izkrišanas pirmajā reizē ļāva Ķuzes komanda likvidācija, trīsdesmito gadu otrajā pusē arvien skaļāk sevi pieteica Ventspils Spars. Visubeidzot Latgale bija izteikti vājākais Latvijas futbola reģions, faktiski tikai Daugavpils ASK kaut cik kotējās ārpus vietējām sacensībām, bet tur, kā jau armijas pakļautībā esošā klubā, lielā mērā toni noteica obligātajā kara dienestā iesauktie futbolisti no citām Latvijas daļām.
| Gads | Kurzeme | Vidzeme | Zemgale | Latgale |
|---|---|---|---|---|
| 1923 | Liepājas LNJS | Cēsu viesīgā biedrība | Jelgavas KRB | Daugavpils latviešu biedrība |
| 1924 | Liepājas Olimpija | Cēsu viesīgā biedrība | Jelgavas FK | Daugavpils DzKVB |
| 1925 | Liepājas Olimpija | Cēsu viesīgā biedrība | Jelgavas airētāju klubs | Daugavpils DzKVB |
| 1926 | Liepājas Olimpija | Valkas sporta biedrība | 1. Jelgavas SB | Daugavpils ASK |
| 1927 | Liepājas LNJS | Valkas sporta biedrība | 1. Jelgavas SB | Daugavpils ASK |
| 1928 | Liepājas Makkabi | Valmieras sporta biedrība | Jelgavas ASK | Daugavpils ASK |
| 1929 | Liepājas Olimpija 2 | Cēsu sporta biedrība | Jelgavas ASK | Daugavpils ASK |
| 1930 | Liepājas ASK | Cēsu sporta biedrība | 1. Jelgavas SB | Daugavpils ASK |
| 1931 | - | Valkas sporta biedrība | 1. Jelgavas SB | Daugavpils ASK |
| 1932 | Liepājas drāšu fabrika | Cēsu sporta biedrība | 1. Jelgavas SB | Daugavpils Disk |
| 1933 | Liepājas ASK | Cēsu sporta biedrība | 1. Jelgavas SB | Rēzeknes PSK |
| 1934 | Liepājas drāšu fabrika | Cēsu sporta biedrība | Ventspils Spars | Daugavpils ASK |
| 1935 | Liepājas ASK | Cēsu APSK | Ventspils Spars | Daugavpils LSB |
| 1936 | Liepājas ASK | Valkas sporta biedrība | Jelgavas Latvju jaunatne | Jēkabpils APSK |
| 1937-1938 | Liepājas ASK | Valkas sporta biedrība | Ventspils Spars | Daugavpils ASK |
| 1938-1939 | Liepājas DzAPSK | Cēsu APSK | Ventspils Spars | Daugavpils DzAPSK |
| 1939-1940 | Liepājas ASK | Cēsu APSK | - | - |