Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī progresīvais roks ir viena no inteliģentākajām rokmūzikas formām, diez vai tam par labu reklāmu var kalpot apstāklis, ka vienas no šī stila nozīmīgākajām grupām nosaukumā divas pareizrakstības kļūdas - grupas nosaukumā minēto ģeneratoru radīja amerikāņu fiziķis Robert J. Van de Graaff, bet VdGG šādi sevi nosauca tālab, ka pareizi fiziķa vārdu pierakstīt vienkārši nemācēja.
Tas gan droši vien nav nekas tik traģisks, jo jāņem vērā, ka grupas dalībnieki tās tapšanas laikā vēl bija skolnieku vecumā, un arī viņu debijas ieraksts - "The Aerosol Grey Machine" iznāca tad, kad viņi bija 20-21 gada vecumā.
Kā tas raksturīgs vairumam progroka ansambļu, arī VdGG debijas ieraksts kopumā ir vienkāršāks un "normālajam klausītājam" saprotamāks kā viņu vēlākie veikumi. Šķiet, no patiešām lielajām grupām tikai "King Crimson" uzreiz sevi pieteica kā "nopietna progroka" pārstāvjus, taču jāņem vērā, ka Frips bija paspējis jau ar diviem Gailsiem iepriekš ierakstīt "The Cheerful Insanity of Giles, Giles and Fripp", kuru reti kurš dēvētu par ambiciozu progroka vēstījumu.
Pīters Hemils un kompānija sevi piesaka kā kaut ko pa vidu starp Moody Blues mākslinieciskumu un Cream psihodēliju, ar relatīvi īsām un vienkāršām dziesmām, un šis varētu būt viens no tiem progroka ierakstiem, ko var gana labi izmantot, lai ar šo mūzikas stilu iepazīstināt cilvēkus, kuriem ambicioza un pretencioza rokmūzika ir relatīvi sveša. Pīters Hemils ir apveltīts ar pietiekoši patīkamu (lai arī ne gluži Geibriela kalibra) balsi, un drusku līdzīgu dziedāšanas manieri kā Deividam Bovijam, šī ieraksta dziesmas ir pietiekoši roķīgas, lai negarlaikotu svešinieku un pietiekoši interesantas, lai neliktu ekspertam vīpsnāt. Par ko ir šis ieraksts, es gan droši vien nemaz nevēlētos saprast, jo vismaz uz pirmo acu uzmetienu šķiet, ka VdGG jau no sākta gala bija ambiciozi "dzejnieki" un nevis vienkārši stāstnieki.
IMHO: labs!