Pagāja mazliet vairāk kā pieci gadi, kopš noskatījāmies After Life otro sezonu, līdz beidzot saņēmāmies noskatīties trešo, pēdējo, šī Rikija Džerveisa veikuma daļu. Nebija tā, ka speciāli no tās vairījāmies, drīzāk - vienkārši biju aizmirsis, ka neesam redzējuši to līdz beigām. Tagad esam. Un jāatzīst - emocijas ir pretrunīgas.

Pirmkārt, uzreiz jāsaka - šajā sezonā dažādu cringe epizožu ir vēl vairāk nekā jebkad iepriekš. Īpaši grūti ir sekot Ketas (Diāna Morgana) privātajai dzīvei un neveiklajiem randiņiem, kur viņa allaž centīsies izlikties gudrāka, nekā patiesībā ir, un neizbēgami - ar katastrofālām sekām. Un ir arī citas ainas, kuru laikā tu domā - varbūt aiziet prom no ekrāna, lai man šis nebūtu jāredz un jādzird. Skaidrs, ka Džerveisam patīk provocēt, bet brīžam, manuprāt, šīs provokācijas kļūst pašmērķīgas un nekādu papildu vērtību nesniedz. Raksturojums tam, cik ļoti provokatīvs ir šis saturs - epizode, kad vietējās bezmaksas avīzes "žurnālisti" ir uzaicināti ciemos pie svingeru kluba vadītājiem, kas vēl caur laikrakstu paplašināt sava kluba biedru skaitu, ir viena no rāmākajām ainām, un vismaz man pat nelika saraukt uzacis. Nē, grafisku ainu šajā seriālā nav, bet leksika un situācijas ļoti bieži balansē uz tās robežas, lai es teiktu "vispār man patīk melnais humors, bet..."

Kam vēl es varētu piekasīties - brīžiem šķiet, ka pats Džerveiss ir drusku piemirsis notikumus, kas risinājās seriāla iepriekšējā sezonā, viņa atveidotais galvenais varonis ir atgriezies pāris soļus uz atpakaļ savā mentālajā stāvoklī. Tāpat jāsaka - galvenā varoņa alkohola patēriņš un tā pasniegšana formā - par šo vispār nav vērts satraukties, lieliski iet kopā ar to, ka pirms kāda laika Džerveiss kļuvis par sev piederošas šņabja līnijas reklāmas seju (lai gan jāatzīst - Dutch barn vodka reklāmas plakāti ir izcili!) Arī ar seriāla noskaņu ir grūti saprast, kuras ir tās stīgas, uz kurām Džerveiss vēlas spēlēt (tas gan viņam nav šādi raksturīgi) - cinisms uz 11 vai arī melodramatiskie elementi un asaru raisīšana. Reizēm gan itin labi izdodas šos abus aspektus apvienot, bet ne vienmēr.

Dzirdēju atsauksmi par šo sezonu no kāda pazīstama cilvēka (Airava), ka šī sezona ir uztaisīta tā, lai neviens vairs neprasītu Džerveisa "After Life" turpināt - un tam var piekrist, viņš ne tikai noslēdz visu varoņu sižetu līnijas (lielākoties - sentimentāli saldā veidā), bet arī itin daudz iekļāvis tāda satura, par kuru teiksi - ok, paldies, man vairāk nevajag. Kas attiecas uz seriāla noslēgumu, zināmā mērā es teiktu, ka tas tomēr ir pārāk saharīnains (lai arī tas neattiecas uz galveno varoni, bet ārpus Holivudas Džerveiss diez vai jebkad piekristu uz simtprocentīgu "happy ending" savam galvenajam varom), un es droši vien būtu izvēlējies, lai tā būtu mazāk, bet vienlaikus - kaut kādam pozitīvam vēstījumam nobeigumā bija jābūt.

Joprojām varu Džerveisu slavēt par aktieru ansambli, kur neviens nevarētu izteikt pārmetumus par nereālistiskiem skaistuma standartiem, un beigu beigās jāsaka - Džerveisa humora izjūta un pasaules uztvere man patīk. Vienlaikus nevar noliegt, ka "After Life" ir tas viņa darbs, kur katra nākamā sezona ir vājāka par iepriekšējo.