After Life: Season 2
After Life otrā sezona turpina stāstu par Tonija ceļu pēc dzīves beigām, kaut kādā mērā vēršot to plašumā un cenšoties pārmērīgi nenodarboties ar pašplaģiātu, reizēm ar labākiem, reizēm - sliktākiem sasniegumiem. Par ko Džerveizam izsakāma pateicība - Tonija ceļš ir lēns, nav kaut kāda viena klikšķa, kad cilvēks pēkšņi ir restartējies un "vesels", pārmaiņas ir ļoti pakāpeniskas un reizēm atkal viss aiziet nepareizajā virzienā, it īpaši, ja apstākļi nav iegriezušies tā, kā to varētu vēlēties. Kaut kādā mērā mani arī nebeidz pārsteigt, cik labi Džerveizs spēj apvienot ciniskumu un romantiku.
Jā, es nenoliedzu, ka otrā sezona nav tik laba kā pirmā (bet pirmā ir patiešām šokējoši kvalitatīva). Joks ar psihoterapeitu, kura vienīgais ieteikums laulības krīzē esošam vīrietim ir "dodies ar mani un maniem čomiem pietempties un maukās" (aptuvens citāts), un jau piesauktie psihoterapeita čomaki nekādu baigo papildvērtību seriālam nedod. Vienlaikus šeit ir arī epizodes, kuras ir tik labas, ka tās attaisno atsevišķās neizdošanās. Un līdzās vulgārajam sviestam retu reizi tas pats sasodītais psihoterapeits mēdz pateikt kaut ko sakarīgu. Kur noteikti ir viena no Džerveiza superspējām - viņš ir viens no manā izpratnē ļoti nedaudzajiem kino radītājiem, kas spēj pilnīgi organiski salikt vienu pēc otras ainu ar resnu čali, kas uz skatuves pietaisa bikses, un asaras raisošu skatu ar nāves klātbūtni, nevienai no šīm epizodēm neesot nevietā un neradot sajūtu, ka ar tevi gluži vienkārši mēģina manipulēt. Un, kas mani arī pārsteidz, atkal jau zinot to, kāda primāri ir Džerveiza reputācija - ass, cinisks, smejas par pilnīgi visu - ka viņa radītajā pasaulē visi cilvēki savā būtībā ir diezgan lādzīgi, tikai diezgan bieži ir sagadījies tā, ka viņiem dzīve ir piespēlējusi ne tās labākās kārtis.
Šobrīd, cik saprotu, tapšanas stadijā ir seriāla trešā sezona, par kuru vismaz pagaidām Džerveizs apgalvo, ka tā būs pēdējā. Lielā mērā mani interesē, kā viņam izdosies šo stāstu noslēgt - izvairīšanās no banāla nobeiguma varētu nebūt tas vieglākais uzdevums, bet vienlaikus - viņš noteikti ir gana meistarīgs, lai ar to tiktu galā.
Jā, es nenoliedzu, ka otrā sezona nav tik laba kā pirmā (bet pirmā ir patiešām šokējoši kvalitatīva). Joks ar psihoterapeitu, kura vienīgais ieteikums laulības krīzē esošam vīrietim ir "dodies ar mani un maniem čomiem pietempties un maukās" (aptuvens citāts), un jau piesauktie psihoterapeita čomaki nekādu baigo papildvērtību seriālam nedod. Vienlaikus šeit ir arī epizodes, kuras ir tik labas, ka tās attaisno atsevišķās neizdošanās. Un līdzās vulgārajam sviestam retu reizi tas pats sasodītais psihoterapeits mēdz pateikt kaut ko sakarīgu. Kur noteikti ir viena no Džerveiza superspējām - viņš ir viens no manā izpratnē ļoti nedaudzajiem kino radītājiem, kas spēj pilnīgi organiski salikt vienu pēc otras ainu ar resnu čali, kas uz skatuves pietaisa bikses, un asaras raisošu skatu ar nāves klātbūtni, nevienai no šīm epizodēm neesot nevietā un neradot sajūtu, ka ar tevi gluži vienkārši mēģina manipulēt. Un, kas mani arī pārsteidz, atkal jau zinot to, kāda primāri ir Džerveiza reputācija - ass, cinisks, smejas par pilnīgi visu - ka viņa radītajā pasaulē visi cilvēki savā būtībā ir diezgan lādzīgi, tikai diezgan bieži ir sagadījies tā, ka viņiem dzīve ir piespēlējusi ne tās labākās kārtis.
Šobrīd, cik saprotu, tapšanas stadijā ir seriāla trešā sezona, par kuru vismaz pagaidām Džerveizs apgalvo, ka tā būs pēdējā. Lielā mērā mani interesē, kā viņam izdosies šo stāstu noslēgt - izvairīšanās no banāla nobeiguma varētu nebūt tas vieglākais uzdevums, bet vienlaikus - viņš noteikti ir gana meistarīgs, lai ar to tiktu galā.
2021-01-24
comments powered by Disqus