Kazhes pierakstu burtnīca

Šī bija filma, kas man atklāja Kusturicu. Iepriekš par šādu režisoru nebiju pat dzirdējis, bet pēcāk kļuvu par vidēji lielu viņa talanta cienītāju. Šajā darbā Emirs K. prezentē savu iecienītāko tematiku - rāda Dienvidslāvijas čigānus viņu priekos un bēdās, to visu ietērpjot trakā balagāna komēdijā. Šī nav intelektuālā Eiropas komēdija, kādu varētu gaidīt no... nezinu kā. Šī ir traka un jautra filma par čigāniem, kas vēlas precēties, par čigāniem, kas nevēlas precēties, par čigāniem, kas ir parādā naudu citiem čigāniem, par čigāniem, kas gandrīz nomirst un par čigāniem, kas tiek iemesti sūdu bedrē, par čigāniem ar nesmukiem zobiem, par čigāniem, kas mīlējas pļavā, par čigāniem, kas pērk preces no krievu jūrniekiem, par čigāniem, kas zaudē visu naudu azartspēlēs, un, protams, šī ir filma, kurā tu vari dzirdēt tehno remiksā ģeniālo "Pit Bull". Pārsmiešanās ir garantēta, un tas arī ir Kusturicas mērķis.