Laima Kota - Cilvēks ar zilo putnu

Laimas Kotas daiļrade man nav sevišķi tuva, bet grāmatu, kurā viņa mēģinājusi pietuvoties Anšlavam Eglītim, es, protams, nevarēju neizlasīt, ja arī no tā negaidīju neko grandiozu. Lasot šo grāmatu, man noteikti par labu nāca tas, ka esmu iepriekš iepazinis ne vien Ievas Strukas monogrāfiju par Anšlavu Eglīti, bet arī itin daudz paša Eglīša trimdas gadu darbu, kuri dažādos veidos gūst atspoguļojumu "Cilvēkā ar zilo putnu".

Gunārs Janovskis - Pār Trentu kāpj migla

Šis romāns ir turpinājums Janovska slavenākajam romānam "Sōla", un bibliotēkā šoreiz paņēmu izdevumu, kur abi romāni apvienoti vienā grāmatā, kas ļauj pārliecināties, ka "Pār Trentu kāpj migla" ir teju uz pusi biezāks darbs par savu priekšgājēju. (ja nu kas - ir arī trešā daļa "Balsis aiz tumsas", droši vien vajadzētu izlasīt arī to). Pēc sava igauņu drauga (lai arī grūti viņu attiecības raksturot tieši šādi, bet labāka vārda man nav) nāves Arturs Skuja atgriežas Anglijas kontinentālajā daļā (igauņa pelni gan viņam ir līdzi), nonākot pilsētā, kas te nosaukta par Lestonu. Ievērojot to, cik "sarežģīti" mēdz nomaskēt vietas savos darbos (Jēkabpils, kas pārtop par Katrīnpili "Pilsētā pie upes" - interesanti, ka šāds nosaukums pavīd arī šajā romānā, taču vismaz vienu reizi ievēroju, ka Janovskis aizmirsās un tomēr lietoja Jēkabpils vārdu), es būtu minējis, ka ar Lestonu domāta Lestera, bet tā droši vien tomēr nebūs pareizā atbilde, jo būtisks elements ir - šī pilsēta atrodas upes vārdā Trenta krastos, savukārt Trenta ir pilnīgi reāla upe, kuras tuvumā Lestera neatrodas, un reāli ar to varētu tomēr būt domāta Notingema.

Amid Moradganjeh - Anyone Can Design Even a Kitten

Šo grāmatu savā birojā biju ievērojis jau pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim nekādi nesanāca tai pieķerties. Un te gadījās situācija, ka biju ofisā nonācis brīvdienā (pēc Esteres dalības Rīgas velomaratonā), kādu laiku nebija nekā vērā ņemama, ko darīt, un tad nu pieķēros dažādu grāmatu šķirstīšanai, bet beigās apstājos pie šī izdevuma. Savulaik tā nosaukums man bija nolasījies drīzāk kā "Kā ikviens var dizainēt pat kaķēnu", bet patiesībā, protams, runa ir par to, ka pat kaķēns var dizainēt. Lai gan patiesībā šī grāmata galīgi nav par to.

Grēcīgie partizāni - Koncerts Depo

Nupat "Grēcīgie partizāni" prezentēja savu jauno albumu, taču uz koncertu "Noasā" man nebija iespējas aizdoties, jo tobrīd atrados Bilbao, toties atkārtotā grupas koncertā klubā "Depo" gan biju ieradies, pie reizes izmantoju iespēju iegādāties gan jauno, gan arī veco grupas albumu, kā arī t-kreklu.

Svētceļojumā uz futbolu: trešā un pēdējā daļa

Atslēgas vārdi: ceļojumi Spānija Vācija
No rīta es labprāt būtu aizgājis pēc Ikdienas golfa punkta, bet man nebija pārliecības, ka gribu celties tik agri, lai pusastoņos būtu jau atgriezies no Golfa, kas varētu būt bijis trīs kilometrus man nederīgā virzienā. Īsi sakot - mīkstais, nesadūšojos, un bija jau vēl gaidāmas citas iespējas šīs dienas laikā. Vēlāk gan izrādījās, ka ņemt punktu Pamplonā būtu bijusi gudra izvēle, jo Bilbao tas nebūt nebija patīkami, bet par to - pareizajā vietā un laikā.

Noa Loviss Peifers, Linu Letīcija Blats, Jajo Kavamura - Tur lejā

Pēdējo gadu skandalozāko latviešu valodā izdoto grāmatu saņēmu dzimšanas dienas dāvanā no Andreja (pērn novembrī), bet tikai tagad beidzot saņēmos to izlasīt, ar visu to, ka lasāmvielas tur ir minūtēm piecpadsmit, ne vairāk. Iespējams, tā tas arī ir pareizi, jo pēdējos mēnešos, domājams, par "Turleju" daudz nav runājuši arī psihākie no Latvijas politiķiem, un līdz ar to, rakstot par to, es diez vai modināšu no snaudas viņu elektorātu.

Svētceļojumā uz futbolu: otrā daļa

Atslēgas vārdi: ceļojumi Spānija
Ielidojis Bilbao, vispirms piedzīvoju vilšanos, ka visa Ziemeļ- un Centrāleiropa nupat redzējusi spilgtu Ziemeļblāzmu, kas man gājusi garām. Tā vienmēr ir - kaut ko tu redzi, kaut kas tev aiziet garām. Tā savulaik biju izcilā "Foo Fighters" koncertā, bet tajā pašā vakarā nevarēju būt, šķiet, pēdējā pilnvērtīgajā "Gata Ziemas un Karaliskās dekadences" koncertā Rīgā, un tā tālāk. Un tā šajā reizē mana izvēle bija viesoties basku zemē, un tas arī bija forši.

Svētceļojumā uz futbolu: pirmā daļa

Atslēgas vārdi: ceļojumi Spānija Vācija
Gadiem ilgi es domāju, domāju par ceļojumu uz Bilbao, līdz šī gada 19. janvārī beidzot sadūšojos un nopirku sev aviobiļeti maršrutā Rīga - Frankfurte - Bilbao - Frankfurte - Rīga. Vienkāršāk tas būtu bijis pērn, kad AirBaltic bija tiešais reiss uz basku zemi, bet kas nogulēts - nogulēts, un diez vai es esmu gatavs gaidīt nākamo reizi, kad AB ar vērienu izziņoto jaunu maršrutu vidū parādīsies Bilbao, bez mazākās skaņas slēdzot reisu uz kādu citu galamērķi. Jā, šī aviokompāniju mārketinga stratēģija man allaž ir patikusi - ja tev pērn bija 25 galamērķi, uz kuriem tu lidoji, un šogad tu pievieno 6 jaunus, tad diezgan iespējams, ka turpmāk tev būs reizi uz 22 pilsētām.

Aldis Kolosovs - Koncerts Žaņa Lipkes memoriālā

Aldi Kolosovu reiz gadījās redzēt iestājamies kā grupas JUUK iesildītājam (īpašajam viesim), šoreiz jau viņš bija centrālais mākslinieks, kamēr daļa no JUUK (Edgars Šubrovskis un Sniedze Prauliņa) ietilpa viņa pavadošajā grupā. Tāpat tajā ietilpa anglis Nick Moss Rogers pie bungām. Koncerts notika Muzeju nakts ietvaros, kur otro gadu pēc kārtas devos uz Žaņa Lipkes memoriālu. Šai konkrētajai vietai mani pievilināt nenākas grūti - atrodas netālu no mājām, pieaicina man ļoti pat pieņemamus mūziķus, zināms, ka tur nebūs pārmērīgu cilvēku baru, un tagad arī varu teikt, ka esmu pazīstams ar memoriāla darbiniekiem, proti, tā nav došanās uz gluži svešu vietu. Dienas programmā biju muzejā paviesojies ar bērniem, bet uz vakara koncertu viņus nogādāju mājās, kamēr viņu vietā uz koncertu paaicināju savu tēti. Pirms koncerta gan bija neliels piedzīvojums ar došanos pēc Ikdienas golfa punkta pa C-D dambi, bet tam ar koncertu sevišķas saistības nav.

Imants Daksis - Koncerts Depo

Pirmo un līdz šim vienīgo reizi Imanta Dakša koncertā es biju viesojies pirms sešiem gadiem Vinilbārā un jāatzīst, ka šo gadu laikā kolorītais dziesminieks no manas apziņas bija pilnīgi pagaisis, lai arī savulaik viņa dziesmas klausījos iti regulāri. Kāpēc tā, pat nemācēšu teikt, bet brīdī, kad ieraudzīju, ka Depo gaidāms "Grēcīgo partizānu" un Imanta Dakša koncerts, mana pirmā reakcija bija - ā, toč, bija tāds Daksis! Nez, ko viņš pa šo laiku sastrādājis? Bet līdz koncertam tā arī nevienu jaunu (vai pat vecu) viņa dziesmu nenoklausījos.