Pirmo reizi bez M
Šodien par godu tam, ka nule man tas ir ļauts, un tam, ka jūtos daudz maz normāli, sēdos pie automašīnas stūres bez neviena blakussēdētāja, kas pildītu oficiālā instruktora funkcijas. (ja, protams, ignorē to, ka Lienča uzvedās kā riktīgs instruktors, tikai viņai nebija pedāļu). Tā kā vajadzēja viņu aizgādāt uz mājām, bet man vajadzēja atgriezties vakarā Rīgā (turpināt klepot vienatnē, nevis baciļot Lienču), paķērām līdzi arī manus vecākus. Brauciens izvērtās salīdzinoši mierīgs, man pat neviens ne reizes neuzpīpināja, bet es - nenoslāpu, neslīdēju atpakaļ, nestāvēju pusstundu, mēģinot pārkārtoties uz citu joslu. Protams, vēl ilgs laiks paies, līdz es braukšu patiešām labi, taču vismaz man pašam ar sevi braukt nav bail. Un tas jau arī nav tik maz :)