Kazhes pierakstu burtnīca

Vakar noskatījos dok. filmu "Da Vinci Code Decoded" un tagad gribas mazliet atkal papļāpāt par Leonardo, Denu Braunu un slepenajiem pasaules valdniekiem.
Pirmkārt, iezīmēsim, kas ir dokumentālajā filmā. Šamējā rāda vairāku ļauteļus, uz kuru darbiem atsaucas Brauns, un kuri stāsta par visādiem saviem atklājumiem.
Kopumā kā izrādās nekā īpaši jauna "Da Vinči kodā" nav - visam par pamatu kalpo grāmata "Holy Blood Holy Grail" - pirmais bestselleris par M.Magdalēnu kā Jēzus sievu, plus pāris darbi, kas šo domu attīstījuši. Patiesībā tieši "HBHG" viens no autoriem, kas parādās šajā filmā, vienīgais atstāj daudz maz normāla cilvēka iespaidu - viņš neapgalvo, ka ir atklājis īsto patiesību, bet tikai apgalvo, ka ar dokumentiem varot dažādi spekulēt un ka visi tā saucamie pierādījumi jebkurā virzienā tiesas priekšā tiktu vienkārši izsmieti.
Pārējie gan ir klasiska stila sazvērastību teoriju cienītāji, kuri, protams, runā par templiešiem, Sionas prioreju un citām tikpat nozīmīgām lietām. Un, protams, viņi lieliski manipulē ar tekstu fragmentiem, uz kuriem atsaukties, izvēloties tikai tos gabalus, kas nerunā pretī viņu "loģikai".
Atstāstīšu, manuprāt, unikālāko spriedumu virkni.
Fakti:
1. Jēzus piedzimšana, dzīve, nāve, augšāmcelšanās līdzīga stāstiem dažādās senākās mitoloģijās (piemēram, Ēģiptiešiem).
2.Citos šādos stāstos vienmēr klāt Dievam/pravietim ir arī sievišķā puse, kas viņu pavada.
3. Stāstā par Jēzu tādas nav (ja neskaita M.Magdalēnu, bet oficiāli viņa netiek atzīta).
4. Jēzus nav uzskatāms par mitoloģisku tēlu - variāciju par senākiem nostāstiem, bet gan vēsturisku personību. Notikumi viņa sakarā izprotami pārnestā nozīmē.

Secinājums: Arī Jēzum vajadzēja būt otrai pusītei.
Vadoties no loģikas, es būtu izdarījis kādu no šādiem secinājumiem:
1) stāsts par Jēzu ir mitoloģisks (bet varbūt balstīts uz reāliem cilvēkiem), bet tajā ieviestas zināmas variācijas, lai tas tik ļoti neasociētos ar citu reliģiju mītiem
2) Ja mēs tomēr uzskatām Jēzu par reālu personu, no šiem faktiem nekādi neizriet tas, bija viņam vai nebija sieva/piegulētāja.
Kopumā visa teorija par to, ka Jēzus obligāti bija precējies, šķiet saistīta ar 2 lietām:
1) feminismu: nevar būt, ka Jēzus varēja eksistēt bez sievietes
2) vairošanās kulta - tas taču ir tik slikti, ja šitāds labs vīrietis neveido ģimeni un nerada pēcnācējus.

Kaut arī nevēlos izpelnīties "seksista" slavu, esmu gatavs lielā mērā oponēt (protams, apskatu gadījumu ar Jēzu kā vairāk vai mazāk reālu vēsturisku personu, bez augšāmcelšanās, nevainīgās ieņemšanas utt.).

Pirmkārt, loģiski būtu pieņemt, ka Jēzus bija sava veida fanātiķis - kā nesen izteicās Normunds - jebkuram cilvēkam nevar rasties sekotāji, tev pašam vajag ticēt tam, ko tu dari. Bet fanātiķis ne vienmēr dzīvo tā, kā to par pareizu uzskata vairums cilvēku.
Otrkārt, atsaukšos uz romānu "Pilāta evanģēlijs", kurā, manuprāt, ir ļoti pārliecinošs iemesls, kāpēc Jēzus varēja nebūt precējies. Proti, mīlēt visus un mīlēt vienu ir praktiski nesavietojamas lietas - nav iespējams, ka viens no otra necieš. Grūti ir būt reizē fanātiķim un mīlēt konkrētu cilvēku.

Plus, man personīgi itin riebīga šķiet doma, ja Jēzus atstātais "mantojums" cilvēcei ir viņa asinsradinieki - pēcnācēji. Izklausās pēc tipiskas monarhistu domāšanas.

Nu, un pod koņec pāris aspekti, kas credibility "Da Vinči kodam" nepavisam neuzlabo:
1) Brauns piesauc saistību starp Antīkajām Olimpiskajām spēlēm (to ciklu) un Venēru - dievieti. Taču izrādījās, ka ciklu viņš bija norādījis nepareizu, kas vēlākos izdevumos pēc izteiktās kritikas tika nomainīts, plus Olimpiskās spēles bija Grieķijā, kur bija nevis Venēra, bet Afrodīte (vārda sajaukšana), plus Olimpiskās spēles pēc visiem grieķu avotiem bija veltītas Zevam un nevis Afordītei
2) Sionas prioreja, kura it kā pastāv jau kopš vismaz Templiešu laikiem, ir itin aizdomīga organizācija, kuru oficiāli reģistrējis tās vadītājs Pjērs Planšārs 1956. gadā, tiesa, arī apgalvojot tās šausmīgo senumu. Taču astoņdesmitajos gados esot itin pārliecinoši pierādīts, ka viss tas esot bijis tikai Planšāra veikts apmāns (btw., viņš pats apgalvoja, ka esot cēlies no Merovingu dinastijas, kas arī esot meli). Par kādreizējiem Priorejas vadītājiem - Ņūtonu, Leonardo, Botičelli utt - vienīgais, kas tiešām esot to noteikti vadījis ir franču režisors Žans Kokto, visu pārējo saistība ar kaut kādām slepenām brālībām izrauta no mistiķu grāmatām
3) Tas, kā var vai nevar atšifrēt "Mona Lisa" nosaukumu - anagrammu no dieviem Amona un Iziidas - nespēlē nekādu lomu, jo gleznai nosaukumu Leonardo nav devis, bet tas radies 19. gadsimtaa, pamatojoties uz taa, ka kaut kaada Lisa Gherardini, tā pati, ko sauc par Džokondu - otrs "Monas Lizas" nosaukums- ir iespējamākā Leonardo modele šai gleznai (ja neskaita Leonardo pašu).
Pieiks rakstīt, tāpat tas nevienu neinteresē (izņemot mani).