Shit happens
Viena no pēdējā laika unikālākajām dienām.
Vispirms man bija jādodas uz vienu audita kompānijas KPMG preses konferenci. Pa ceļam vēl ieskatījos kompī, kur tā notiks un pie reizes konstatēju, ka esmu aizmirsis mājās mapi ar šodien nododamo mājasdarbu sistēmu modelēšanā, kuru biju glīti krāsaini izdrukājis, nāksies izprintēt darbā melnbaltu un kaut kad aizstiept uz LU. Izkāpis centrā no tramvaja, konstatēju, ka laika knapi pietiks, būs jāskrien. Taču tad sajutu tādu "pļekš" un uz mugursomas un jakas piedurknes bija nokļuvis kaut kas zaļgani brūns. Pēc apjoma tas bija kas lielāks par balodi, varbūt kaija. Sapratu, ka šādā stāvoklī uz preses konferenci nevaru iet, bet jāiet uz darbu notīrīt TO. Pa ceļam izrādījās, ka pirmie divi kioski bija slēgti n tajos pat salvetes nevarēja dabūt, lai "lielumu" notīrītu. Trešajā beidzot salvetes dabūju, bet uz to laiku bija jau pietiekami piekaltis. Tāds nu es ierados darbā: nebijis presenē, nokakāts, bez mājasdarba. Ko gan vairāk var no dzīves vēlēties?