Garlaicības sekas
Žubīte lido pār ezeru. Papīrs gulstas uz naža. Vakardiena ir vēl viena diena. Nevajag raudāt, nevajag smiet. Tā nav dzeja, tās ir asinis uz asfalta. Tikai tevi es mīlējis esmu. Kur var atrast to, kas ir zudis? Kam var pārdot to, kas ir kuģis? Trīs lietas no rīta, trīs lietas pa dienu, trīs dienas un skaistums bez gala. Iztēlojos puķi, kas izaug no māliem. Iedomājos cilvēku, kas tic saviem meliem. Kaut kur mitinās vairāki cilvēki, kas nepazīst vasaru. Kaut kur lido putni ar vēderu uz augšu. Kaut kur dziesmas skan melanholiski, kaut kur tās neskan nemaz. Vai sekss un vardarbība ir skaisti? Pastāsti man par sevi un es tev pateikšu, kas tu esi. Tu neesi stulba meitene, nē, stulba meitene esmu es. Varbūt ne stulba un varbūt ne meitene. Galvenais, ka pietiekoši daudz seksa, pietiekoši daudz vardarbības. Uzraksti stāstu par Bēthovena nāvi, ieliec pa vidu pāris vārdus “fuck”. Pilnīgi bez konteksta, pilnīgi bez vietas. Apskaties uz reakciju. C2H5OH. Izskatās pēc HEX’a, bet nav HEX. Hexe ir ragana, EXE ir izpildāms fails. Un vēl ir Eidechse – ķirzaka. Lielie reptīļi, tādi kā King Kongā. Hongkonga tagad pieder Ķīnai, nez vai tur kaut kas ir mainījies. Diezin vai, manas domas patlaban tādas kā pirms iešanas gulēt. Pie vainas mācības, pie vainas mācības. Atkārtoju vienu un to pašu. Ko citu var darīt, kad neko nevar iesākt? Aiztaisu acis, reiz kāds teica, ka tā varot rakstīt vistīrākās domas. Tā kā etiķa esenci 0 nekas nevar būt tīrāks par to. Ieej sevī un neatgriezies. Apgriez nagus, izmazgā zobus, aizej uz skolu, tiec piekauts un atkal stāvi kaktā. Blakts lien pa sienu, tikai vienu es tev gribu teikt – es tevi mīlu. Ceptas pīles man arī garšo, bet ne par to ir dziesma. Vai vispār dziesma eksistē? Vai vispār dziesma ir dziesma ir dziesma? Kultūrcitāts no Ģertrūdes Steinas, ar kuru Nīls Inns nevarēs kopā iedzert glāzīti vīna. Atceries par pienu.