Kazhes pierakstu burtnīca

"Trakie" bija viena no tām filmām, kuru lejupielādei es veltīju daudz laika. Patiesībā tik bieži tas nenotiek, ka es esmu gatavs vairākas dienas (vai pat nedēļas) gaidīt uz filmu. Mūsdienu lielo ātrumu laikmetā šāda ilga filmas gaidīšana ne tuvu vairs nav norma, pat man, taču Jana Svankmajera dēļ esmu gatavs arī uz izņēmumiem. Vienīgā viņa filmu vaina ir tāda, ka man tās neizbēgami nākas skatīties vienam - atrast kādu, kas gribētu ar mani kopā skatīties uz rāpojošām pa zemi mēlēm, ir pagrūti. Turklāt, lai gan Svankmajers pats filmas ievadā pastāsta, ka šī filma būs tāds pats mēsls kā visas citas šausmu filmas, vecais čehs, protams, blēdās. Filmā viņš mēģinājies apvienot marķīza de Sada perversijas ar Edgara Alana Po baisajiem stāstiem un jāatzīst, ka tas viņam izdevies visai atzīstami. Galvenais varonis - Žans Berlo cieš no mēnessērdzības - naktīs viņam rādās murgi, ka ieradušies sanitāri no trakonama, lai viņu savākt, kā rezultātā Žanam raksturīgs izdemolēt visu istabu. Kāds dīvains Marķīzs ņemas viņam palīdzēt. Pats Marķīzs gan ir visai aizdomīgs - viņš nēsā parūku un braukā karietē, kamēr citi cilvēki labprātāk pārvietojas ar autobusu (jo darbība vismaz kaut kādā mērā notiek mūsdienās). Šis Marķīzs savā pilī organizē šausmīgas Dievu zaimojošas orģijas, kas Žanam liek vai trakam palikt. Un vēl trakāks viņš paliek, kad Marķīzs viņu nogādā trakonamā, kura vadītājs ir tips, kas ir vismaz tikpat ekscentrisks kā Marķīzs pats. Un tad Žanam viņa iecerētā meitene atklāj, ka trakonamā darās baisas lietas - Marķīzs un tā vadītājs doktors Mūrlops patiesībā ir izbēguši trakie, kas sagūstījuši īsto slimnīcas vadību un to Žanam ir jāatbrīvo. Viss jau būtu labi, ja neizrādītos, ka trakie ir mazāk traki nekā normālie ārsti, kas izmanto kaut kādas brutālas ķermeņa vājināšanas metodes (piemēram, izrauj mēles vai izdur acis, lai vājinātu miesu un vienlaicīgi stiprinātu prātu). Kopumā - ļoti baisa filma. Man patīk!