Saskarsme
Pasts
Kad iegāju pirms darba pastā, lai izņemtu sev pienākušu ierakstītu vēstuli, atklāju:
1) ka pasta iecirknī ir tikai viens lodziņš, pie kura strādā ļoti lēna pasta darbiniece
2) ka sīkpakas aplīmēšanai ar izoleni un papīru noformēšanai tās nosūtīšanai nepieciešama apmēram pusstunda
3) ka pasts ir pilns ar tantēm, kas grib apmaksāt rēķinus un kas vēl ievērojami palēnina procesu.
Notārs
Lai sastādītu Nostiprinājuma lūgumu, kā izrādās, ir nepieciešamas vesela diena, jo tur taču viena blanka jāaizpilda. Pēc likuma par notāru taksi rodas varianti, ka šis pakalpojums maksā vai nu 5 lati vai 50 (bez skaidrības, kurš ir pareizais). Praksē izrādās 17,50 un es tā īsti nesapratu, kāpēc tieši tik.
Pagastu padomes
Tikai katru dienu zvanot un atgādinot, ka viņi tev ir apsolījušies atsūtīt papīrus, kāds patiešām saņemas aiziet līdz pastam.
Visas iestādes kopumā
Parasti tev vai nu apsolās, ka viņi tev pazvanīs (lai varētu to nedarīt) vai paziņo, ka viņi ir tev teikuši, lai piezvani vakar (ko viņi, protams, nav teikuši, jo ir solījušies piezvanīt tev paši). Ja tu paskaidro, ka tev papīrus gribas, lai atsūta pa pastu, nevis pašam būtu jābrauc pakaļ, neviens tevī neklausās (kamēr tu nesāc viņiem krist uz nerviem). Neviena iestāde nekad nezina, ar ko nodarbojas citas iestādes (ar kurām šī pirmā iestāde ir saistīta). Izņēmums ir gadījums, kad tev pasaka, ka tajā iestāde tev jau nu noteikti palīdzēt nevarēs, tomēr iesaka kārtības labad uz to aiziet. Neviena iestāde dabiski nezina, aptuveni cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai tā varētu veikt jebkādu darbību. Vienīgais variants ir apskatīties, cik ilgā laikā tai pēc likuma šī darbība ir jāveic, un pēc tam regulāri zvanīt uz iestādi un atgādināt, ka termiņš ir jau iztecējis.
Nobeigumā pastāstīšu, ka rītdien rīta pusē ar Lieni dodamies uz Madonu, cerams, pēdējo reizi. It kā mums obligāti jāaiziet tikai uz Zemesgrāmatu, bet paredzēt, kā tas izvērtīsies praksē, ir grūti