Jau kādu laiku novēroju dīvainu parādību, kas gan patiesībā nemaz nav dīvaina. Proti, mums darbā ir lifts, kuram "pieturas" atrodas nevis stāvos, bet starpstāvos. Lifts iet tikai līdz 4.5 stāvam, mana darba vieta - 5. stāvā, līdz ar to man neizbēgami sanāk pusstāvu noiet ar kājām (īstenībā gan vismaz 50% gadījumu liftu vispār neizmantoju). 4.5 stāva pieturā regulāri kāpj ārā cilvēki, kuriem darbs neatrodas vis tur kur man, bet 4. stāvā. Es visu laiku nevarēju saprast - a kāpēc viņi nebrauc līdz 3.5 stāvam un nekāpj ārā tur? Zinot to, ka lifts patiesībā mums nav no ātrajiem, kāda jēga nobraukt lieku stāvu? Tikai šodien beidzot sapratu pašsaprotamo: ka nokāpt lejā pusstāvu ir vienkāršāk nekā uzkāpt šo pusstāvu augšā. Un tagad man radies jautājums: kas pasaulei ir "enerģētiski" izdevīgāk: lai cilvēks patērē mazāk spēku, ejot pa kāpnēm, rezultātā patērējot mazāk pārtikas enerģijas atgūšanai; vai - lai lifts nobrauc par vienu stāvu mazāk?
Protams, Barona ielas 13/15 ietvaros šī parādība nav būtiska, bet ja pieņem, ka šis nav vienīgais šāds lifts pasaulē, iespējams, būtu vērts pieņemt kādu Eiropas Savienības regulu, kas noteiktu, kā darīt pareizi.