Par bērnu audzināšanu
Vakardien skatītā "Barnyard" un tā tesmeņaino buļļu iespaidā man radās tēma, par kuru gribētos mazliet izteikties.
Nevienam nav noslēpums, ka multfilmu personāži 99% gadījumu ir bezdzimuma (piezīme, te un turpmāk runa būs pamatā par multfilmu personāžiem - dzīvniekiem, nevis cilvēkiem) būtnes. Vienīgās dzimumpazīmes, kas ir pieļaujamas, ir garas skropstas, sarkanas lūpas un sievišķīgas (cilvēku izpratnē) sieviešu veida radījumu formas. Plus govīm mēdz būt tesmeņi, bet arī tie ne vienmēr ir klāt.
Es saprotu, ka multfilmās bērni tiek "saudzēti", nerādot "disturbing" asiņainas ainas utt, bet man nešķiet pieņemami, ka multfilmas centrālais elements ir meli. Ne jau tikai seksuālajā ziņā, protams. Mani, piemēram, kaitina tas, ka gaļēdāji multfilmās nepārtiek no zālēdājiem, ja vien tie nav "sliktie". Turklāt, kā var saprast, atsevišķas dzīvnieku sugas pēc definīcijas ir sliktas - jo tās ēd citus dzīvniekus (absolūts kretīnisms, manuprāt), kamēr citas ir labas. Ir gadījumi, kad šī problēma tiek atrisināta veikli - piemēram, "Vinnijs Pūks" to sasniedz ar abstrakciju - saglabājot informāciju, ka visi tā personāži patiesībā ir mīkstās rotaļlielas Kristofera Robina istabā (līdz ar to iespējama arī Ēzelīša Iā astes pazušana un piestiprināšana, izmantojot naglu).
Bet šitā tu savam bērnam parādi skaisto fermas paradīzi tajā pašā "Barnyard", tad iebaro viņam liellopa malto gaļu un atļauj viņam ar laiku pašam saprast, ka it`s all lies. No vienas puses, man ir skaidrs, ka dzīves tumšās puses bērna psihei var būt biedējošas un, iespējams, traumatizējošas, bet, manuprāt, labāk, lai "atklāsme" nāk ātrāk un nevis vēlāk un sakarīgākā veidā.
Jo tieši klusēšana, viltusmorāle un melošana rada pret dzīvniekiem nežēlīgus jauniešus, absolūtu neinformētību par personīgo seksualitāti, kas kopsakarā ar vēlmi sacelties pret senčiem noved pie bērniem, kas paši kļūst par vecākiem (vai arī - rūdītiem abortistiem), nonākšanas visdažādākajās atkarībās utt.
Protams, ne jau multfilmas ar bezdzimuma dzīvniekiem, kas neievēro nekādus dabas likumus, rada visas problēmas, bet tā ir neliela daļa no lielās problēmas.
Patiesībā gan tas attiecas ne tikai uz mulfilmām. Kā zināms, pēc ASV kino vērtētāju standartiem, filma, kurā tiek rādīts vīrieša dzimumloceklis, automātiski saņem vismaz "R" vērtējumu, nosakot, ka to pieļaujams skatīties bez vecāku pavadības, šķiet, no 18 gadu vecuma. Kā par šo lietu, manuprāt, ļoti trāpīgi izteicies Jūens Makgregors, skatīties ziņās, kā karā nogalina cilvēkus un tur redzēt sakropļotus līķus, bērni drīkst, bet pliku Makgregoru - dievs atpestī! Kāda tam ir doma apakšā, izņemot kristīgo liekuļošanu, es saprast nespēju. Kaut kā vismaz neizskatās, ka doktrīna: "Sex is dirty. Sex is bad." nestu grandiozus augļus. Or am I wrong?