Lai saprastu, par ko ir runa, skatīt Krečinska kāzu aprakstu. Der pieminēt, ka tikai mana grafomāniskā maniaka daba lika man šo darbu izlasīt līdz galam - iedomāties kaut ko stulbāku un salkanāku ir diezgan pagrūti. Tiešām brīnos, kas šādu grāmatu izlēma izdot 20.gadsimta otrajā pusē. Ok, saprotu, ka padomjiem likās simpātiska Suhovo-Kobiļina dzīve un viņa kritiskā attieksme pret cariskajā Krievijā notiekošo, bet viņa rakstnieka talants... tāda taču viņam vienkārši nebija!