Izskatās, ka strauji tuvojas tas brīdis, kad man tomēr būs jādodas komandējumā uz Ženēvu. Patlaban izskatās, ka orientējoši 6. februārī es varētu braukt prom un 6. martā būt atpakaļ (tomēr šie datumi ir drīzāk orientējoši, nekā precīzi). Ja godīgi, īsti nezinu, ar ko rēķināties un ko no visa šī pasākuma gaidīt, tomēr viens pluss šim pasākumam noteikti būs - ceru, ka man tā rezultātā radīsies kāda skaidrība par nākotnes plāniem. Patlaban visa šī situācija ir vairāk nekā miglā tīta - es darba diezgan izteikti ciešu no pārmērīgas bezdarbības, kas mani nebūt neapmierina un varbūt Ženēvā, atrodoties lielākā tuvumā priekšniecībai, būs iespēja kaut ko šajā situācijā mainīt. Patiesībā tā būs pirmā reize, kad es ilgāku laiku dzīvošu viens (nu, ok, viens mēnesis nav TIK ilgi, bet nav arī tik maz) un tā būs pirmā reize, kad tik ilgstoši būšu prom no Lienes. Šobrīd īsti nezinu, ko par to visu domāt.