Otrā diena
Vakar kaut kāda iemesla dēļ baigi ilgi nosēdējām darbā, cerams, ka citas dienas tas tā nebūs. Nevaru teikt, ka biju šausmīgi pārslogots, bet arī tāds boringums kā Rīgā tomēr nebija. Pēc darba ar dažiem kolēģiem braucām uz veikalu, kas atrodas Francijā. Protams, nevarētu teikt, ka no šīs valsts esmu paspējis daudz redzēt, turklāt Šveices-Francijas robeža ir tik nenopietna, ka es pat īsti neievēroju, kad un kā mēs to šķērsojām (vismaz pasi nevienam rādīt nevajadzēja). Iepazinos ar vairākiem iepriekš neredzētiem kolēģiem.
Viens no viņiem, vārdā Boriss, par kuru biju domājis, ka viņš ir "rietumu" krievs, izrādījās, ka ir pusšveicietis-pusitālis, kas gan ir 3 gadus nodzīvojis Krievijā un pat apprecējies ar krievieti. Vēl viens, vārdā Luiss, ir no Peru (Dienvidamerikā).
Patiesībā gan es šeit laikam īsti labi neiederos savu vairāk nekā stoicisko alkohola uzskatu dēļ. Vismaz vakar vakarā par godu tam, ka ieradās arī divi kolēģi no Maskavas, notika kārtīgs tusiņš, kas ilga vismaz līdz trijiem (ņemt vērā, ka tā bija trešdiena!). Es, būdams tomēr pieklājīgs, pirmās pāris stundas ar šamiem pie galda pasēdēju, kamēr vēl tusēšanas līmenis bija salīdzinoši zems, tad aizvācos uz savu istabu, kur man tagad ir ne īpaši glauns Toshiba laptops bez wireless kartes (interneta vadu šovakar sola iedot), kas aprīkots ar Linux Suse (viens no sisadmiņiem ir izteikts Susists). Tā kā DVD diskus šis kompis tomēr lasa, noskatījos vakar Clerks 2 (kas neatcerās, atgādinu, ka tā bija tāda melnbalta filma par diviem tipiem, kas strādā kaut kādā tizlā bodītē). Īstenībā dīvaini - it kā tāda pati filma kā pirmā, bet absolūti pietrūkst "nepieradinātības" sajūtas, atsevišķi dialogi, protams, ir lieliski, bet kopumā baigā Holivudizācija (salīdzinoši vismaz ar pirmo daļu). Pēcāk bija problēmas aizmigt lielā trokšņa dēļ.