Random Winamp Hits 2007
Sex Pistols - Submission
Frank Zappa - Son Of Suzy Creamcheese
The Doors - Roadhouse Blues
The Kinks - Powerman
The Rolling Stones - Congratulations
The Rolling Stones - It`s Only Rock`n`Roll
John Lennon - Aisumasen (I`m Sorry)
Cactus - Feel So Good
The Rolling Stones - Country Honk
The Rolling Stones - Love in Vain
The Yardbirds - Little Games
The Rolling Stones - Might As Well Get Juiced
The Byrds - Mr. Tambourine Man
The Rolling Stones - The Lantern
The Yardbirds - What Do You Want
Yoko Ono - Every Man Has A Woman Who Loves Him
Cactus - My Lady From South of Detroit
The Doors - Ships W Sails
The Who - Mary Anne With The Shaky Hand
Uzreiz brīdinu, ka šo mūzikas izlasi nav iespējams iegādāties nedz veikalā "Upe", nedz no eBay, nedz kaut kur citur. Dziesmas tai nav atlasījuši mūzikas eksperti, kas lielu uzsvaru liek uz kopējo kompozīciju. Patiesību sakot dziesmas tai nav atlasījuši pat mūzikas amatieri, tās gluži vienkārši ir vienā kompaktdiskā ietilpstošas dziesmas, kuras man ar ieslēgtu "shuffle" pogu no viena DVD diska izdeva lieliskais Winamps.
Tomēr vai tas man liegtu recenzēt šo ierakstu? Nē, protams, ka nē. Vienīgi faktoīdā to gan nelikšu, tieši tāpēc ka tas nav īsts ieraksts.
Izlasi "Random Winamp Hits 2007" tās veidotāji pozicionē kā lielisku mūziku, ko klausīties komandējumos Šveicē. Kā viņi apgalvo, te esot atrodamas daudzas dažādu noskaņu kompozīcijas, kas ikvienam mūzikas mīļotājam sniegs savu devu baudas. Tomēr man negribētos pilnībā piekrist šādam apgalvojumam. Dziesmu plūsma kompaktdiskā ir diezgan nevienmērīga - jau pirmā pāreja no Sex Pistols kompozīcijas "Submission" uz Frenka Zappas "Son of Suzy Creamcheese" ir ļoti nepārdomāta. Tāpat gribētos izteikt kritiku, ka no 19 diska dziesmām 6 ir grupas "The Rolling Stones" kompozīcijas. Es, protams, saprotu, ka izlases veidotāji varētu būt šīs grupas fani, bet šāda vienas grupas pārstāvniecība neļauj to īsti saukt par "Izlasi". Protams, ne mazāk dīvains ir fakts, ka šeit ir iekļautas veselas divas diezgan mazpazīstamās grupas "Cactus" dziesmas no šīs grupas debijas albūma. Tomēr, ja "Cactus" vēl salīdzinoši labi iederas citu šeit pārstāvēto grupu vidū, tad kādēļ diskā ir iekļauts jau pieminētais Frenks Zappa un it īpaši Joko Ono, galīgi nav skaidrs, tā kā viņu šeit izpildāmās kompozīcijas nekādi nav rokmūzika šī vārda tradicionālajā izpratnē.
Tomēr mēs varētu arī abstrahēties no tā, kā šīs dziesmas ir sagrupētas, bet pievērsties katrai atsevišķai kompozīcijai un novērtēt tās plusus un mīnusus.
Jāatzīst, ka Sex Pistols dziesma "Submission" patiesībā ir lielisks veids, kā iesākt šādu disku. Tāpat kā zemūdene nolaižas jūrā un nokļūst citā pasaulē, arī šajā diskā mēs varam teikt, ka iegremdējamies "Submission" lipīgās (un patiesībā diezgan popsīgās) melodijas pavadīti.
Tikmēr "Son of Suzy Creamcheese" nav nekas vairāk kā vienkārša "novelty" kompozīcija - pusotra minūte muļķošanās, šādu dziesmu nevienā rokmūzikas kompilācijā es personīgi nebūtu iekļāvis, iespējams, ka Zappas albūmā citu dziesmu kontekstā tā ir iederīga, bet šeit tās iekļaušana ir pilnīgi nesaprotama.
Cita lieta ir "The Doors" viena no pazīstamākajām dziesmām "Roadhouse Blues", kura tiek iekļauta parasti arī šīs grupas labāko dziesmu izlasēs. Man personīgi tā gan nav viena no šīs grupas mīļākajām dziesmām - ievadošais rifs gan ir labs, bet dziesmas turpinājums mani nepārliecina.
Diezgan interesanti ir izvēlēta "The Kinks" dziesma - no albūma "Lola vs. Powerman" ir izvēlēts "Powerman" un nevis "Lola", kas būtu acīmredzamais variants. Žēl tikai, ka "Powerman" nav pat 10% no "Lola" skaistuma un ka šī dziesma absolūti nav atmiņā paliekoša.
Tālāk mēs pārejam pie pirmās "Rolling Stones" dziesmas šajā izlasē. "Cogratulations" ir balāde no grupas 2. albūma - 1965. gadā iznākušā "12*5" un šādu dziesmu es lieliski varu iztēloties tiekam atskaņotu kādā skolas diskotēkā kā vienu no lēnajiem "sūkšanās" gabaliem.
Nākamā šīs grupas dziesma šajā izlasē - "It`s Only Rock`n`Roll" - aiznes mūs desmit gadus uz priekšu, tai ir lielisks piedziedājums, bet panti mani personīgi nepārliecina par to, ka šāds rokenrols man būtu jāmīl.
Interesanti, kā "It`s Only rock`n`roll" ar apgalvojumu, ka tas nav nekas nopietns un sirsnīgs, pāriet Lenona skumjajā "Aisumasen (I`m Sorry)". Protams, man nav skaidrs, kādēļ Lenonam par kaut ko būtu jāatvainojas savai lieliskajai Joko, tomēr viņš atvainojas tik skaisti, ka nevaru viņu par to nepaslavēt. Starp citu, vēl viena dziesma, ko varētu atskaņot skolas diskotēkās. Dīvaini, kāpēc tas mūsdienās netiek darīts?
"Cactus" kompozīciju "Feel So Good" skolas diskotēkās gan atskaņot nevarētu - absolūti ne tas stils un absolūti nedejojama melodija. Šī ir tāda mūzika, kuru droši vien labi varētu novērtēt Ivars Godmanis raidījumā "Saknes" - te ir kaut kas no "Allman Brothers Band", tikai šie būtu brāļi Almani, ja viņi būtu sarijušies kaut kādas zāles, kas liek spēlēt desmit reizes ātrāk, turklāt šajā dziesmā ir arī bungu solo Karmīna Epīsa izpildījumā. Vienīgi gribētos teikt, ka iekļaut dziesmu izlasē bungu solo atkal ir diezgan dīvains lēmums, lai gan solo kvalitāte, protams, ir līmenī, ne velti Epīss uz "Cactus" bija atnācis no visnotaļ respektablās grupas "Vanilla Fudge", bet vēlāk viņš bija spēlējis tādiem monstriem kā Ozijs Osborns, Džefs Beks, Rods Stjuarts (kurš gan nav gluži monstrs), Teds Nūdžents un pat Pink Floyd.
Tad mēs atkal atgriežamies "Rolling Stones" teritorijā un klausāmies "Country Honk", kas patiesībā ir "Country Tonk Women" kantrijīgāka versija, kas atkal jau ir laba dziesma, bet ne šādām izlasēm domāta.
Seko pāreja uz "Love in Vain" - vēl vienu dziesmu no Rolling Stones albūma "Let it Bleed", kas atkal ir liriskā dejojamā balāde un atkal ir lieliski piemērojama tusiņiem, kas patiesībā ir veca blūza kompozīcija un nevis Rolling Stones skaņdarbs, bet tas jau nepadara šo dziesmu mazāk lielisku.
"The Yardbirds" dziesma "Little Games" diemžēl ne tuvu nav viena no šīs grupas interesantākajām kompozīcijām - ne te mēs dzirdam kādu no grupas izcilajiem ģitāristiem viņa labākajā izpausmē, ne te ir laba melodija, dziesma mūsdienās izklausās šausmīgi novecojusi, neaktuāla un apmēram tikpat noderīga kā vairums "The Monkees" kompozīciju.
Tāpat gribētos izlases autoriem pateikt publisku fui! par kārtējo "Rolling Stones" kompozīciju - "Might as well get juiced" - kam ir vajadzīgi Rolling Stouni, kas spēlē tehno? Man personīgi nav.
Un tam seko viena no 60. gadu tradicionālākajām dziesmām - "Mr. Tambourine Man" grupas "The Byrds" izpildījumā. Protams, es neapšaubu, ka šī ir izcila dziesma, bet tā tomēr būtu iekļaujama tikai kantrī-roka izlasēs, nevis šādos vispārīgos ierakstos, jo tā stilistiski pārāk atšķiras no vairuma savu "kaimiņu".
Tā mēs esam sasnieguši pēdējo šīs izlases "The Rolling Stones" kompozīciju - psihodēlisko "The Lantern" no "Their Satanic Majesties Request", par šo dziesmu neko neteikšu, jo man apnicis komentēt nebeidzamās Stounu dziesmas šajā izlasē.
Vēl viena "The Yardbirds" dziesma "What Do You Want" izklausās it kā tā būtu ierakstīta mucā, līdz ar to tās galvenais mīnuss ir ieraksta kvalitāte.
Bet tad seko vistrakākais ieraksta brīdis - Joko Ono kompozīcija "Every Man Has A Woman Who Loves Him" - es personīgi nevaru saprast, kas tik alternatīvs bija tajā Joko, ja viņa radīja šādas debīlas tehnopopa dziesmas. Varbūt viņa ir alternatīva tikai ar to, ka viņas tehnopops ir ļoti nebaudāms?
Pēc tam ir patīkami dzirdēt vēl vienu "Cactus" skaņdarbu - "My Lady From South of Detroit", kas patiesībā varbūt nav nekāda ideālā dziesma un izklausās pēc kaut kā līdzīga "Kansas" mūzikai, tomēr tā vismaz ir normāla mūzika nevis kaut kādi muļķīgi Joko Ono eksperimenti.
Ar otro dziesmu izlasē pārstāvēta arī grupa "Doors", kuras kompozīcija "Ships W/Sails" ir vēl viens gadījums, kad šajā izlasē iekļauta pazīstama izpildītāja mazpazīstama dziesma, turklāt ne viena no labākajām mazpazīstamajām dziesmām - no Doors tomēr gribas sagaidīt kaut ko tumšāku un trakāku, kas gan nav nekāds brīnums, jo šis albūms ir ierakstīts jau pēc Džima Morisona nāves, bet Ķirzaku karalis bija tieši viņš.
Disks noslēdzas ar ne pārāk pazīstamu, toties ļoti lipīgu dziesmu "The Who" izpildījumā - "Mary Anne with the shaky hand", kas gan patiesībā ir oda hand jobiem, bet tāpat ir ļoti jauka dziesma.
Kopumā pēc šī ieraksta noklausīšanās gribas teikt, ka šeit ir ievērojami par maz labu dziesmu, turklāt, ja izlases mērķis ir bijis iepazīstināt ar populāru izpildītāju mazāk pazīstamajām dziesmām, būtu bijis vērts rūpīgāk piestrādāt pie dziesmu izvēles.
Vērtējums: 2.5 no 5 zvaigznītēm.