Pirmkārt, vakar beidzot dabūju savā mājas laptopā admina tiesības, tiesa, tās neviens man nepiešķīra. Vienkārši bija beigusies vieta cietnī, bet manam Linuxa jūzerim tiesību dzēst neko no mapes "Music", kas arī aizpildīja cietni, nebija. Bet admins nebija uz vietas. Pažēlojos par šo lietu Bubļikam, šis man teica, ka Dmitrijs varot palīdzēt nomainīt administratora paroli. Tad nu arī skaipā uzmeklēju šo lastguru un pavaicāju. Patiesībā neticēju, ka tur kaut ko var izdarīt - kas tā par aizsardzību, ja lietotājs bez gandrīz jebkādām privilēģijām (piemēram, nomainīt laiku) varētu pārņemt administratora paroli. Bet izrādījās, ka var un pat ļoti vienkārši.
Kaut kad pa Krievijas televīziju (vienīgā alternatīva CNNam, kas manā televizorā parādās, bet ar reklāmām ukraiņu valodā) skatījos raidījumu par "Padomju Brīvības pieminekli" - kaut kādu pieminekli, kas padomju Maskavā tika uzstādīts pilsētas centrā un ko neilgi pirms 2. pasaules kara nojauca. Protams, stilīgi pirms kara, kad tevi iekaro, pašam nojaukt Brīvības pieminekli. Bet raidījumā bija viena cita ekstra - raidījums it kā bija "detektīvžanrā" - ka tipi mēģina noskaidrot, kādēļ pieminekli uzspridzināja (jā - pat ne nojauca) un mēģina atrast kādas pieminekļa atliekas. Un beigās atrod Brīvības statujas galvu, kas atrodas... Tretjakova galerijā. Detektīva sižets bija tik ļoti aiz matiem pievilkts, cik vien iespējams - fakti, kurus viņi raidījuma gaitā noskaidro, ir vispārīgi zināmi, tāpat tas, ka tā galva atradās galerijas arhīvos - vismaz dažus gadus veci raksti internetā par šo tēmu atklāj to pašu (turklāt nepasniedzot to kā sensāciju). Man vismaz šķita smieklīgi.