Kazhes pierakstu burtnīca

Pirms pāris dienām saņēmu telefona zvanu no Iltnerulda ar informāciju, ka klajā nākusi mūsu daudziem zināmās skolotājas Br1tānes grāmata "Vēj1 dz1ed, vēj1 raud" (neliels google search protection, lai šis mans bloga ieraksts nebūtu pārāk viegli atrodams).
Nezinātājiem varu pastāstīt, ka ar šīs grāmatas tapšanu par grāmatu esmu saistīts arī es (lai gan lielā mērā pret savu gribu). Bija tas, ja nemaldos, pirms gadiem 3-3.5, kad Skolotāja palūdza Fiļu, lai šis pārraksta uz datora viņas tapušos memuārus. Būdams labs bijušais skolnieks, viņš neatteicās, lai gan, protams, īpaši intensīvi kaut ko darīt viņš negribēja. Tomēr Skolotāja par Fiļas tempiem sajūsmā nebija un iesaistīja "projektā" vēl arī mani. Tā kā Fiļa bija piekritis, arī es tik vienkārši atteikties nevarēju un pat kopā ar Lienču (viņai diktējot, man drukājot) palielu gabalu teksta pārdzinām datorā.
Personīgi man šis garadarbs īpaši saistošs nelikās (vismaz tā daļa, ar kuru paspēju iepazīties), kā nekā Skolotājas memuāros liela loma tika atvēlēta tik centrāliem viņas notikumiem kā Raiņa bērnības atstāstīšanai, kā arī aprakstiem par kaut kādas lauku baznīcas vēsturi. Var pieminēt arī to, ka mums tika apgalvots, ka viss šis veidojums ir paredzēts, lai skolotājas mazdēliņi kādreiz, kad viņas vairs nebūs šaisaulē, varētu šos pierakstus izlasīt un daudz ko uzzināt (piemēram, par Raini).
Nu, bet tagad šie memuāri ir pārtapuši grāmatā, kuru par Ls 3.69 pat esot iespējams iegādāties Valtera un Rapas grāmatnīcā. Un, kā pavēstīja Uldis, Skolotāja rēķinās, ka mēs visi - viņas bijušie audzēkņi - šo grāmatu nopirksim.
Es patiesībā brīnos tikai par vienu - ne jau par to, ka Skolotāja izlēmusi savus memuārus publicēt, bet gan par to, ka Jumava patiešām ir šo grāmatu izdevusi. Vienīgais iespējamais izskaidrojums, ka pēc ĀĢ vēsturi aprakstošās grāmatas izdošanas kaut kādi ar skolu saistīti sponsori ir apmaksājuši arī šo projektu, jo iedomāties, ka izdevniecība pati BRĪVPRĀTĪGI izotu šo materiālu (kas diez vai varētu kļūt par kritikas vai vēl jo vairāk lasītāju grāvēju), es vismaz nevaru.
Protams, ja kāds no jums šo grāmatu iegādāsies, es to labprāt aizņemtos ;) (jo grāmatā esot diezgan daudz papīra veltīts arī mūsu klasei - tā teica Fiļa; un es neesmu tur vairs Raimonda, bet gan Raimonds, kas arī ir progress).

Citāts no grāmatas anotācijas iz Jumavas lapas (pieejams gan tikai caur Yahoo arhīvu, jo aktuālajā lapas versijā šī grāmata nav atrodama):
"Grūti saskaitīt visus skolēnus, ko skolotāja un klases audzinātaja Aina Ruta Britāne mācījusi un audzinājusi 50 darba gados, bet daudzi no viņiem nes Latvijas vārdu pasaulē - vēstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Andris Teikmanis, tulkotājs Ingus Liniņš, teātra un kino režisors Viesturs Kairišs, Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils mājas direktore Andra Konste...
Šo atmiņu pavedina kamolā tīšana ir ne tikai būtiskāko dzīves lappušu pāršķirstīšana, bet vienlaikus arī sava laikmeta liecība."
(it īpaši man patīk tie pasaulslavenie bijušie audzēkņi - ok, kas ir Kairišs, to es zinu; bet 50 gadu laikā varētu cerēt arī vairāk prominentu personu ieraudzīt).