Nevaru tā arī saprast, kāpēc Elviss tiek dēvēts par rokenrola karali un pielūgts vēl šobaltdien kā kaut kāds guru.
Balstoties uz šiem faktiem:
1) "īstais" rokenrola Elviss viņš bija no 1956. gada līdz 1958. gadam, kamēr sadarbojās ar Sun Records - līdz aiziešanai armijā (tātad 2-3 gadus)
2) pēcāk galvenokārt Elviss nodarbojās ar salkanu balādīšu dziedāšanu, kā arī piedalīšanos ļoti zemas kvalitātes filmās
3) dziesmas sacerēt Elviss nemācēja (aršķirībā no gandrīz visiem 50-to gadu rokenrola leģendārākajiem mūziķiem)
4) Elvisa līmeni ģitāras spēlē, cik esmu lasījis, jebkurš varot sasniegt dažu dienu mācību laikā
5) Balss viņam, protams, bija laba - bet nebūt ne tik fenomenāla, kā uzskata Elvisomāni
6) tā sauktais Elvisa comeback nebija atgriešanās pie rokenrola imidža, bet gan vēl tālāka brodvejizācija
7) Politiski tā saucamais karalis bija tāds, ka viņš bija draugos ar visiem ASV prezidentiem - viņš vienlīdz intensīvi atbalstīja Džonu F. Kenediju un Ričardu Niksonu (skat. bildi)
8) Elviss diezgan negatīvi izturējās pret British invasion mūzikā un lūdza Niksonu, lai tas aizliegtu Bītliem iebraukšanu ASV viņu anti-Vjetnamas kara uzskatu dēļ
9) Elviss pēc paša iniciatīvas kļuva par FIB aktīvistu
10) saukts par seksa simbolu, viņš tomēr tika raksturots ar šādu frāzi: "He can sing but he can`t do much else."