Kad cilvēkiem nav ko darīt

2007-05-09

Jau sākušies pirmie izklaides pasākumi pie Uzvaras pieminekļa ar Nacionālās spēka savienības piedalīšanos. Gribētos patiesībā uzzināt vienu lietu - vai šitiem cilvēkiem darba nav, ka viņi var šajās rīta stundās nodarboties ar savām sabiedriskajām aktiviatātēm? Es saprotu, ka pensionāri-veterāni ir pa dienu brīvi, bet NSS it kā ir jauniešu organizācija un gan skolēniem, gan studentiem, gan vienkārši strādājošajiem šajā laikā brīviem nevajadzētu būt, vai ne tā?
It īpaši man patīk šamējo un viņiem līdzīgo aicinājums sekot Igaunijas piemēram un demontēt pieminekli. Tie cilvēki ir stulbi vai par tādiem izliekas?
Dažas piezīmes
1) Rīgā, atšķirībā no Tallinas, piemineklis neatrodas pilsētas centrā (jo tuvā Pārdaugava, ar visu manu simpātiju pret šo pilsētas daļu, tomēr ir un paliek čuhņa)
2) Tallinā tas pasākums beidzās ar izdemolētu pilsētas centru (turklāt brutāli izdemolētu) un īstenībā diezgan lieliem mēsliem
3) Tallinā ir 400`000 iedzīvotāju, no tiem 36,6% krievi (t.i. apm. 150tk krievu), Rīgā - pāri par 700tk, no tiem 43,5% krievi (t.i., vismaz 300tk, starp citu - vairāk nekā latviešu)
4) neatkarīgi no pieminekļa mākslinieciskās vērtības (kura laikam ir vienāda ar nulli), tas neapšaubāmi ir ļoti spilgts sava laikmeta piemērs
5) daudziem krievvalodīgajiem tas ir tikpat būtisks kā daudziem latviešvalodīgajiem - Brīvības piemineklis - un te jāatzīmē, ka pat komuņagām nepietika nekaunības nojaukt Brīvības pieminekli
6) vēja virzienam mūsu reģionā ir raksturīgs mainīties diezgan regulāri, līdz ar to neviens nevar galvot, ka pēc 10 gadiem šitā pieminekļa vietā netiktu uzcelts tāds pats, a tā vismaz nebūs jāceļ.

Lai gan patiesībā man vienalga.