Delfos Sandra Kalniete (prezidenta statusa kandidāte) atbild uz lasītāju jautājumiem.
Jautājums sekojošs:
Pirms invāzijas Irākā, Jūs televīzijā apgalvojāt, ka ASV esot sniegušas pierādījumus par masu iznīcināšanas ieroču esamību Irākā, un, šie pierādījumi Jūs esot pārliecinājuši. Masu iznīcināšanas ieroči Irākā netika atrasti. Vai Jūs varat komentēt Jūsu (! nevis ASV izlūkošanas) kļūdu?"
Atbilde:
"Tas, ka latviešu karavīri gājuši bojā Irākā, ir traģiski. Es izjūtu izsaku vislielāko līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm, man ir žēl to cilvēku, to dzīvību, kas tur ir izdzēstas. Tajā pašā laikā, jāsaka, ka mums ir profesionāla armija. Karavīri paši izdara izvēli iesaistīties profesionālā armijā un arī uz Irāku katrs dodas brīvprātīgi. Tagad, runājot par tiem lēmumiem, kuri attiecas uz politiķiem. Pirmkārt, Latvija tolaik vēl nebija NATO dalībniece, mēs bijām priekštelpā un mums bija ārkārtīgi svarīgi parādīt, ka mēs esam gatavi dot savu ieguldījumu starptautiskā koalīcijā, kuras vadībā bija ASV, mūsu spēcīgākais svarīgākais sabiedrotais. Ja mēs paskatāmies uz neseno politisko krīzi Igaunijā, - kamēr Eiropas valstis klusēja, tikmēr ASV prezidents Ilvesu uzaicināja uz Balto namu. Tas bija ļoti spēcīgs žests. Runājot tālāk – par kādu zemi mūsu karavīri cīnās Irākā, Afganistānā un citviet? Ja mēs reiz būsim bīstamā situācijā šeit Latvijā, ja mēs nebūsim devuši savu ieguldījumu tajās vietās, kur cīnās citi NATO karavīri, vai tad mums būs morālas tiesības sagaidīt, ka kāds palīdz arī mums. Tas ir tas drošības jēdziens, kuru es kā politiķe atbalstu.Es neuzskatu, ka tā bija kļūda. Ik viens Latvijas ārlietu ministrs manā vietā būtu rīkojies tieši tāpat."
188 vārdi. 12 teikumi. Un kur atbilde uz UZDOTO jautājumu?
P.S. Kalnietes "atjaunināšanai" fotogrāfijā izmantots tūlis, uz kuru links bija saitā Papuasam, kas komentēja pie NR.