Cilvēks ir nīkulis
Pēc vakardienas pastaigas pa Cīrulīšu dabas takām un Kazugravu mājās ieradāmies totāli miegaini un pamatīgi noguruši. Jau mašīnā pie stūres bija grūti neaizmigt. Liene uzreiz tad arī aizgāja mazliet pagulēt, es iegūlu dīvānā palasīt grāmatu - Svena Oges Madsena "Bezdievīgo farsu" (bezdievīgi labs! būs ieraksts faktoīdā ar normālu aprakstu), bet mūsu trakais pusaugu taksis, kuram pēc idejas vajadzēja būt nogurušākam par mums - jo viņš tak noskraidīja divas vai trīs reizes vairāk par mums - paziņoja, ka viņš, redz, gribot dauzīties un spēlēties ar bumbiņu. Ar lielām pūlēm piedabūju šo iekārtoties man blakus uz dīvāna un nosnausties. Tiesa, es pats arī pēc kādām 30 lappusēm uz pus stundu atlūzu. Bet kucēns patiešām ir enerģiskāks par diviem pieaugušiem cilvēkiem.