Kazhes pierakstu burtnīca

Viktora Peļevina debijas romāns "Omons Ra" ar garantiju ir arī viens no viņa labākajiem darbiem, tur pat nebūtu vajadzības kaut ko lieki piebilst.
Romāna galvenais varonis Omons Krivomazovs (acīmredzama atsauce uz Dostojevska "Brāļiem Karamazoviem") kopš bērnības ir vēlējies kļūt par kosmonautu un doties uz Mēnesi, taču kas ar viņu notiek realitātē, to ir pat grūti aprakstīt. Kopā ar savu draugu viņš iestājas aviācijas skolā, kurā visiem audzēkņiem tiek amputētas pēdas, lai viņi varētu kļūt par varoņiem līdzīgi kādam krievu Otrā pasaules kara lidotājam, kas vadīja lidmašīnu pēc abu savu kāju amputācijas, taču romāna varoņiem noveicas - viņiem neko neamputē, bet viņi tiek iesaistīti speciālā kosmonautu programmā, kurā viņiem būs jādodas uz Mēnesi pilnīgi automatizētā lidojumā - t.i., oficiāli skaitīsies, ka tā ir misija, kurā cilvēki nepiedalās, bet faktiski - piedalās gan kā klusie varoņi.
Vispār kluso un anonīmo varoņu tematika romānā ir viena no centrālajām - te parādās arī stāsts par kādu vīrieti, kas strādāja par mākslīgo lāci diplomātu medībās un kuram nācās gulēt nekustīgam, izliekoties par beigtu, kad Henrijs Kisindžers ar nazi nodūra tādā pašā lāča tērpā ieģērbušos viņa dēlu.
Turklāt romāna beigās izrādās, ka nekāds lidojums kosmosā nenotiek, bet ka par kosmosa lielvalsti padomju savienība var kļūt tikai atsevišķa cilvēka galvā, šādējādi notiekot varoņdarbam (kopumā tas izklausās diezgan sarežģīti).
Lai arī mans apraksts varētu šķist ļoti haotisks, faktiski romānā ne par kādu haosu runāt nevar un cilvēkiem, kam padomju savienība zināma no personīgās pieredzes, šis romāns noteikti iekļaujams "obligātajā literatūrā", būdams vienlaicīgi pārsteidzoši viegls un komisks un - baisi biedējošs. Turklāt tajā varoņi pārrunā vairākus Pink Floyd albūmus.