The Namesake

Kad es paņēmu bibliotēkā lasīt šo Džumpas Lahīri grāmatu, es pat neiedomājos, ka šī ir grāmata, pēc kuras tapusi filma "The Namesake". Droši vien tāpēc, ka šo filmu neesmu redzējis, lai gan no vismaz diviem cilvēkiem (tai skaitā no kritiski noskaņotā Māņa) biju dzirdējis (lasījis), ka tā esot laba. Līdz ar to varu teikt, ka manu grāmatas izvēli un manu iespaidu par to neietekmēja citu cilvēku iespaidu bagāža (nedz sliecoties viņiem piekrist, nedz iebilst).
Romāns stāsta par Ašokes un Ašimas Ganguli dzīvi, pārceļoties no dzimtās Kalkutas uz Ameriku un sākot radīt jaunu pasauli sev Amerikā. Centrālais romāna personāžs gan ir viņu dēls Gogolis (kas nosaukts par godu Ašokes mīļākajam krievu rakstniekam, kura grāmata turklāt reiz Ašokem izglābusi dzīvību. Gogolis gandrīz visā romāna garumā meklē sevi, mēģina atrast savu vietu starp bengāļu un amerikāņu pasaulēm, atsakoties pastāvīgi te no vienas, te no citas savas personības daļas. Tai skaitā viņš nomaina savu vārdu - pārmērīgi oriģinālo Gogoli un Nikhils (interesanti, vai tikai man lasot šo grāmatu "Nikhils" radīja neizbēgamas asociācijas ar vārdu "Nihil" - "nekas" latīņu valodā?). Principā romāns sniedz ļoti labu un galvenais, ļoti sirsnīgu, ieskatu šajā pietiekami komplicētajā jautājumā par kultūru saskarsmi un saplūšanu. Lai arī stingri ņemot, tas ir diezgan melodramatisks un ne gluži tāda stila literatūra, kādu es lasu lielākoties, bet kaut kādā dīvainā veidā autorei ir izdevies panākt, ka es viņas grāmatai noticēju un tā uz mani emocionāli atstāja diezgan lielu iespaidu. Spēcīga literatūra!
2007-11-12
8.0
comments powered by Disqus