Kazhes pierakstu burtnīca

Šīrīta brauciens tramvajā uz darbu man sanāca diezgan piedzīvojumiem piesātināts. Kā parasti iekāpu pie Baldones ielas 4.tramvajā virzienā uz centru. Bija pilns, bet man vajadzēja nopirkt biļeti. Rezultātā tramvajam uzsākot braukšanu mana mugursoma tika iespiesta durvīs un es pats tā kā pienaglots pie sienas. Nu, ok, nopirku biļeti, palūdzu, lai kāds brīvāks cilvēks man to izkompostrē.
Šajā tramvaja maršrutā viens no čakarīgākajiem posmiem ir pirms Mārtiņa ielas, kurā parasti ir liels daudzums pa kreisi griezošos mašīnu (lai varētu vēlāk izbraukt uz Kalnciema ielas Vanšu tilta virzienā). Mašīnas tramvajam blakus labajā pusē pēc idejas pirms Mārtiņa ielas pieturas brauc divās rindās (pēc noteikumiem tā gan tur laikam ir viena), taču kaut kāds viens tautietis sarkanā Audi piespiedās bišķi par tuvu kreisajai malai, tā ka tramvajs tam garām braucot diezgan smuki apskrāpēja sānu (bildē redzams, kā tas izskatījās). Es patiesībā nezinu, kurš šajā situācijā skaitās vainīgs. No vienas puses - kāda vella pēc tam Audi vajadzēja līst pārāk tuvu sliedēm, to es nesaprotu. No otras puses, tramvaja vadītājs jau arī varētu būt ievērojis, ka viņš tai mašīnai ir pārāk tuvu. Turklāt Audi šoferis tramvaja vadītājam skaidroja, ka viņš taču esot taurējis, ka viņam brauc virsū (iespējams gan, ka šamam vienkārši vajadzēja piespiesties bišķi tuvāk labajai malai, jo tramvajs savu trajektoriju diži labi izmanīt nevar.
Kā lai arī nebūtu, Audi`ks piebrauca tramvajam priekšā uz sliedēm un kaut ko runāja ar vadītāju par policijas saukšanu. Pasažieriem laipni tika pavēstīts, ka tramvajs tālāk nebraukšot. Kas, savukārt, nozīmēja, ka citi tramvaji arī nebrauks, jo diez vai tie varētu mūsējam tikt garām. Realitātē gan nogāju tikai vienu pieturu, kad tramvajs mani jau tomēr noķēra. Nezinu, kādā veidā vadītāji bija vienojušies, bet vismaz satiksme bija atjaunota.
Ko no tā var mācīties? Absolūti neko.