Patiesībā jāsaka, ka modernās čehu filmas lielākoties ir viena otrai diezgan līdzīgas - tajās parasti tiek risināti vismaz 2-3 savstarpēji ne pārāk saistīti sižeta pavedieni, ir daudz personāžu, ir cilvēki ar kaut kādām psihiskām novirzēm, tādā vai citādā veidā ir iesaistīta noziedzība un/vai prostitūcija. Nezinu, cik lielā mērā tas ataino reālo čehu dzīvi 21.gadsimta sākumā, bet tā nu tas ir.
Sižets filmai ir aptuveni sekojošs: pārītis kontrabandistu, vedot pāri Čehijas robežai nelegālos imigrantus pēc misijas beigām mašīnā atrod aizmirsu mazuli. Šo mazuli viņi izlemj pārdot kādai bezbērnu ģimenei. Bērnu no viņiem nopērk sieviete, kurai nevar būt bērnu un kuras vīrs/vīrietis ir bijušais ieslodzītais, kas tagad strādā par apsargu. Vispār jau Franta nav slikts cilvēks, tikai viņš ir Spartas futbola kluba radikāls fans, kas ne reizi vien ir norāvies no policijas par iesaistīšanos futbola vandālisma pasākumos. Plus viņam ir baiss šoks, kad bez viņa ziņas nopirktais mazulis izrādās vēl turklāt arī tumšādains - jo viņam kā īstam skūtgalvainam "Spartietim" ir jācīnās par savas čehu rases tīrību. Paralēlā sižeta līnijā Čehijā pēc 20 gadu emigrācijas atgriežas Martins, kura tēvs gandrīz visu šo laiku ir nodzīvojis kopā ar Martina kādreizējo draudzeni, kurai tagad ir 18 gadus veca meita - Martina pusmāsa, kas gandrīz būtu varējusi kļūt par viņa meitu. Šī sieviete strādā humanitārās palīdzības organizācijā un risina imigrantu problēmas. Tikām viņas mīļākā atsevišķi dzīvojošā sieva uzskata, ka viņai, kam nākas dzīvot čigānu sabiedrībā, humanitārā palīdzība būtu vairāk vajadzīga nekā šiem čigāniem.
Vispār ar sižeta atstāstīšanu šeit es labāk neaizraušos - jo filma sastāv no ļoti daudzām īsām ainām, kas gandrīz katra virza uz priekšu kādu no sižeta līnijām. Interesantais ir tas, kā šajā filmā tiek pasniegts rasisma jautājums. Proti, tas netiek pasniegts ar kaut kādu stulbu vērtējumu. No vienas puses, tu saproti, ka rases cīnītāji futbola fani ir stulbi, no otras puses - zaglīgie iebraucēji arī nav nekādi eņģelīši, no citas puses - katram no viņiem ir sava taisnība. Un filma patiešām ir tāds viens vienīgs augšā-lejā. Katram varonim brīžiem ir augša, brīžiem ir leja. Brīžiem tev nozog naudasmaku un tu dzenies cauri visai pilsētai pakaļ zagļiem. Brīžiem tu atklāj, ka tavs naudasmaks nekur nav bijis nozagts, bet atradies visu laiku tavā somā. Brīžiem tev ir dēls, kas par to, ka melns. Brīžiem tevi ieliek cietumā, apsūdzot zagļu atbalstīšanā. Un neviens īsti nezina, vai šobrīd ir augša vai leja.
Patiesībā īsti sajūsmā es par šo filmu neesmu - man gribētos tādu kā stingrāku struktūru, kamēr šeit filmas ainas vienkārši nomaina viena otru, neveidojot vienotības sajūtu. Lai arī - no otras puses - droši vien tāds arī ir bijis filmas veidotāju mērķis, jo tāda dzīve ir.
Jā - filmas versija, ko es skatījos, bija mazliet īpatnēja. Tādā ziņā, ka tā bija versija neredzīgajiem - visu laiku sievietes balsī tika skaidrots, kas šobrīd ir redzams uz ekrāna. Starp citu, šādā veidā droši vien var labi praktizēties valodas apgūšana - ka tev skaļi priekšā skaidro, ko tu redzi. Lai arī manas čehu valodas zināšanas ir labākajā gadījumā rudimentāras, šādā veidā arī es varu kaut ko saprast.