Par smēķētājiem, gejiem un mormoņiem

2008-01-10

Populārā pieeja, rājot smēķētājus, ir tāda, ka man jau nav iebildumu, ka viņi indē paši sevi, bet viņi kaitē ar to arī man, un tāpēc es viņus apkarošu, neļaušu viņiem smēķēt vietās, kur uzturos es, un likšu maksāt dārgāk par cigaretēm. Pēdējais līdzeklis, manuprāt, ir gaužām naivs - tā kā smēķēšana ir atkarība, bet atkarību izraisošās vielas cena atkarīgo neuztrauc, drīzāk smēķētāji sāks mazāk ēst vai sliktāk ģērbties, nevis samazinās smēķēšanas daudzumu (lai gan, protams, daudzi vārdos saka - pie 3Ls par paciņu es vairs nesmēķēšu, bet patiesībā tā ir buļļa kaka). Bet par to kaitēšanu citiem - te, šķiet, nesmēķētāju attieksme pret smēķētājiem līdzinās klasiskām konservatīv-nacionālistu pozīcijām:
- Lai tie geji savās guļamistabās dara, ko grib, bet lai nemaitā ar to mūsu bērnus;
- Man nav iebildumu pret krieviem, ja viņi ir Krievijā;
utt.
Un par mormoņiem - viņi mani kaitina ne mazāk kā smēķētāji. Nekad neesmu redzējis, ka kāds smēķētājs mēģinātu uz ielas citus pievērst smēķēšanai (tāpat to neesmu novērojis darām gejus, krievus un ebrej-masonus), bet mormoņi un citu veidu sektanti ar to vien nodarbojas. Pat alkoholiķi un narkomāni tevi kā vienkāršu garāmgājēju nemēģinās ievilkt savā bariņā (ja nu vienīgi, lai piekautu, aplaupītu un izvarotu - bet tas ir cits stāsts). Tā dara tikai sektanti (un reizēm - klasisko reliģiju pārstāvji). Līdz ar to mans risinājums: augstāku akcīzes nodokli uzmācīgajiem ticīgajiem!

P.S.. Kā zināms, es nesmēķēju un uzskatu smēķēšanu par stipri nejauku atkarību.