Pēdējo reizi par Oskariem
Vakar, skatoties kārtējo Oskariem nominēto filmu - Gone Baby Gone (apraksts sekos vēlāk), nācu pie smaga lēmuma.
Proti, es nospļaušos uz saviem A, B un C sarakstiem un neskatīšos visas Oskariem nominētās filmas pēc kārtas. Viens asiņains vardarbīgs stāsts pēc otra, tas nav man radīts kino (+ milzīgs daudzums krimināldrāmu). Nē, paldies. Patērēt milzīgu daudzumu laika, lai skatītos filmas, kuras varbūt ir labas, bet ne manā gaumē, diez vai tas būtu gudrākais risinājums. Ir filmas, kuras es tāpat noskatīšos, neatkarīgi no visiem oskaru sarakstiem (Sweeney Todd, Diving Bell and Butterfly, The Savages, Lars and the real girl, I`m not there, Mongol, droši vien Into the wild). Bet kas mani varētu piespiest skatīties 2 vesternus, "Surf`s Up", Mihalkova filmu par čečenu meitenes izvarotājiem "12", kaut kādu kara drāmu no Izraēlas, un nebeidzamos mafijas stāstus, es tā īsti nezinu. Tad jau labāk vieglas un atmiņā nepaliekošas komēdijas.