Kazhes pierakstu burtnīca

Lienča jau rakstīja, ka sestdien bijām Valmierā, bet es šim braucienam pievērsīšos no cita aspekta, proti tam, kāpēc mēs vispār Valmierā nokļuvām.
Pirms dažām nedēļām nosūtīju vēstules veselai kaudzei Latvijas reģionālo avīžu ar jautājumiem pat to pārstāvēto pilsētu futbola vēsturi. No vairākām joprojām neesmu saņēmis atbildi (pagaidām neuzskaitīšu šos operatīvi uz e-pastiem atbildošos laikrakstus), bet no citiem saņēmu dažādas atbildes. Tai skaitā Valmieras Liesma man atrakstīja, ka viņi publicēšot manu vēstuli savā avīzē.
Un te nu man pagājušonedēļ zvana telefons, kāds vīrs saka, viņš esot izlasījis manu rakstu "Liesmā" un tas viņu ieinteresējis. Pirmajā brīdī iedomājos padomju laiku žurnālu "Liesma" un vispār neko nesapratu. Bet tad kļuva skaidrāks, ka šis vīrs reiz bijis cieši ar Valmieras futbolu saistīts un ka viņš būtu priecīgs, ja es atbrauktu ar viņu par Valmieras futbola vēsturi papļāpāt. Kādu brīdi gan domāju, bet beigās piekritu - lai iet. Šis vēl solījās sarunāt vēl kādu Valmieras veterānu uz šo tikšanos. Tā nu mēs arī sestdien braucām. Sanāca gan divi fušieri: vispirms, izrādījās, ka Valmieras futbola veterāns Ēriks Roštoks tajā dienā bija stipri steidzīgs un viņu es redzēju tikai projām ejošu (mēs arī kādas 20-30 min. nokavējām), otrkārt atklājās, ka vīrietis, kas man bija zvanījis un kas nebija tik steidzīgs, bija ar futbolu nopietni saistīts tikai 50tajos gados un kopš 63.gada par to vispār nav sevišķi interesējies. Tomēr no viņa tāpat ieguvu daudz informācijas par pēckara Valmieras futbolu, kas citādi man bija pavisam tumša bilde, un tagad patiesībā raksts par Valmieras futbolu ir jau gatavs. Publicēts gan tas tiks ne tik ļoti drīz - pats biju noteicis Delfiem, ka raksti nāks reizi 2 nedēļās, bet iepriekšējais bija pagājušās nedēļas vidū. No otras puses, tā kā ar citām tuvākajos plānos ietilpstošajām pilsētām situācija ne tuvu nav tik vienkārša, varbūt tas tā arī ir labi.