Par birokrātijas skaistumu
Atkal jau man pienācis laiks priecāties par interesanto procesu, kas nepieciešams, lai varētu piereģistrēt Zemesgrāmatā kādu īpašumu Madonas rajonā. No Valsts Mērnieka uzzināju, ka esot gatavi visi papīri un ka varu tiem braukt pakaļ. Protams, uz Madonu darbadienā sevišķi braukt negribās (kas to būtu domājis!), bet pa pastu viņi sūtīt nevarot - pārāk bīstami. Ierakstīta vēstule tāpat nekādu garantiju nedod utt. Protams, varētu jautāt - kam vispār vajadzīgs tāds pasts, kuram pat valsts iestādes neuzticās (jo Valsts mērnieks tomēr vismaz daļēji ir saucams par valsts iestādi)?
Bet tāpat nekādas starpības neesot, jo man visi tie papīri taču jānes uz Zemes dienestu, lai saņemtu "galīgo lēmumu" par īpašuma tiesību atjaunošanu. Galīgais lēmums - tas vispār ir viens ģeniāls izgudrojums. No iepriekšējās reizes jau man ir zināms šis īpatnējais process - pēc tam, kad mērnieki tev atdod visus papīrus, tev tie jānes uz ZD kaut kāda dīvaina papīra saņemšanai. Dīvaini tas ir tādēļ, ka vispār jau visi tie papīri iepriekš ir bijuši zemesdienestā un tikuši vienreiz apstiprināti. Taču, lai būtu jautrāk, man ir jāiet un vēlreiz jāiesniedz tie paši papīri, lai saņemtu to lielisko lēmumu.
Vēl viena šī lēmuma brīnišķīga īpašība ir tāda, ka tas stājas spēkā mēnesi pēc tā pieņemšanas. Līdz ar to, saņēmis šādu papīru, tu nevari uzreiz iet uz Zemesgrāmatu un iesniegt tur šo lēmumu, bet tev jābrauc atkal pēc mēneša. Pagājušo reiz mums izdevās sarunāt, ka vismaz šo lēmumu mums nosūta pa pastu, kā būs šoreiz - to vēl nezinu. Un tad - jāiesniedz papīri Zemesgrāmatā. Protams, ka to nevar darīt neklātienē, bet atkal jābrauc uz attiecīgo filiāli. Turklāt mums jau pagājušoreiz radās, manuprāt, ekselenta doma - ka mēs Zemesgrāmatā iesniedzam visus papīrus, kas mums uz attiecīgo brīdi ir, dienā, kad piesakāmies uz "galīgā lēmuma" saņemšanu. Bet tad, kad šis lēmums ir gatavs, Zemesdienesta darbinieki to ienes Zemesgrāmatā un process var noritēt tālāk bez mūsu līdzdalības. Kā tev šķiet, vai šāda iespēja pastāv? Vispirms, Zemesgrāmatā šāds process netiek akceptēts, jo ir pārāk nepierasts. Pēc tam Zemes dienestā mums paziņo, ka viņi taču nenesīs papīrus uz citu organizāciju, viņiem nav šādām lietām laika (kas ir dabiski, jo ZD no Zemesgrāmatas atrodas aptuveni 10 soļu gājumā pa gaiteni).
Kopumā process - zemes ierakstīšana zemesgrāmatā - normālos apstākļos prasa apmēram vienu gadu, lielu daudzumu nervu un pūļu. Sauc mani par naivu, bet es uzskatu, ka to var un vajag optimizēt, lai cilvēkiem mazāk tiktu čakarētas smadzenes.