Kā es pasi mainīju
Tā kā PMLP šorīt darbu sāk 8:30, par labu ierašanās laiku pie tās durvīm atzinu 7:30, pieņemot, ka uz to laiku pārmērīga rinda saveidojusies vēl nebūs. Un patiesi - priekšā vien 7 cilvēki, kas laikam ir labs rezultāts, zinot, ka ierodoties vēlāk, rindā var nogaidīt arī četras un vairākas stundas. Protams, rīts šodien nebija īpaši patīkams - vēss un mitrs, bet tā būtu mazākā problēma. Būdams tālredzīgs, biju paņēmis grāmatu, ko gaidot lasīt (nesaprotu, kā var izturēt šādā rindā vairākas stundas bez jebkāda laika kavēkļa). Ap astoņiem un desmit tika atvērtas pirmās durvis, lai ātrākie nācēji tiktu priekšnamā (tā vēl nav uzgaidāmā telpa). Vēl desmit minūtes vēlāk rinda jau ieplūda īstajā gaidīšanas telpā. Nu jau cilvēku bija īsteni pamatīgs bars, tā ka mani visu laiku māca bažas, vai vienā brīdī rinda nepajuks un man garām neaizspruks desmitiem cilvēku. 8:35 pirmie trīs tika ielaisti iekšā. Man vēl kādu laiciņu nācās uzgaidīt, bet ap 9:00 biju veco pasi iesniedzis (un saņēmis atpakaļ), nofotografējies, vairākas reizes parakstījies un tagad līdz 7.maijam varu par pasu padarīšanu nelikties ne zinis.
Dabiski, ka nevaru mazliet nepakritizēt sistēmu kā tādu - vismaz manām PMLP nodaļā (Kurzemes priekšpilsētā) nav nekādas numuriņu sistēmas, visu nosaka dzīvā rinda, tas nav sevišķi ērti. Varētu padomāt arī par to, ka labs risinājums būtu iepriekšējs pieraksts - man nebūtu iebildumu gaidīt vairākas nedēļas uz dienu, kad varēšu atnākt nestāvot pamatīgā rindā. Tomēr vienu es nesaprotu - kas ir tie bari pacietīgo cilvēku, kas atnāk uz PMLP teiksim uz deviņiem, lai tad četras stundas gaidītu savu kārtu? Ja tie būtu tikai pensionāri, vēl varētu saprast - bet nē, daudz ir cilvēku uz 30-40 gadiem, kam pēc idejas šajā laikā noteikti būtu kas jēdzīgāks iesākams kā šāda laika nosišana. Es darbā šorīt ierados 15 minūtes vēlāk kā parasti, līdz ar to man nekādas mega neērtības pases maiņa neradīja. Bet iedomāties, ka es varētu, piemēram, paņemt pusdienu atvaļinājuma iespējas pasēdēt rindā dēļ - no way!