Kazhes pierakstu burtnīca

Ar šo lenti Pīters Džeksons kļuva populārs, un tāpat populāra kļuva viena no filmas galveno lomu atveidotājām - Keita Vinsleta. Vinsleta vēlāk kļuva par globālu megazvaigzni, bet Džeksons - ekranizēja "Gredzenu pavēlnieku". Pirms tam Keita (kā jau tīne) piedalījās vien TV seriālos, bet Džeksons režisēja komēdijšausmenes. "Debešķīgie radījumi" gan nav nekāda komēdijšausmene, lai gan...

Vispār biju domājis šo filmu skatīties kopā ar Lienču, bet pirmās tās minūtes kaut kā viņai vēlmi skatīties tālāk neradīja. Kāpēc tā? Filma sākas ar to, kā divas meitenes, notrieptas asinīm, kaut kur skrien pa galvu pa kaklu un kliedz necilvēciskās balsīs. Kas viņām ir nodarīts un kas to ir nodarījis tev kā skatītājam nemaz nav skaidrs. Līdz ar to tu iedomājies visļaunāko - maniaks izvarotājs un tā tālāk. Īsi sakot - stipri nejauki.

Taču filmas turpinājumā izrādās, ka šī filma ir pilnīgi savādāka, nekā ievads liek domāt. Tas ir stāsts par divām meitenēm, kuras kļūst par labākajām draudzenēm un varbūt mazliet vairāk. Taču viņu vecākiem potenciāli lesbiāniskās šo meiteņu attiecības (darbība norisinās pagājušā gadsimta vidū, turklāt šīm abām nav vēl sešpadsmit) nez kādēļ īsti labi pie sirds neiet, un līdz ar to tie vēlas meitenes vienu no otras nošķirt. Un beidzas tas viss ar asinīm - tām pašām, kas redzamas filmas beigās.

Filmas pamatā, kā noskaidroju jau pēc tās skatīšanās sākumā, ir pilnīgi vēsturiski notikumi par kādu stipri neglītu slepkavību, kas norisinājusies Jaunzēlandē un kuras atklāšanā par pamatu kļuva vienas no slepkavām dienasgrāmata. Filma ir stipri dīvaina un galvenokārt - diezgan pabriesmīga, bet man personīgi patika. Veids, kā tajā tiek pasniegti šie notikumi, ir ļoti pārliecinošs un man kā skatītājam vismaz tā šķita ļoti iespaidīga. Vinsleta, starp citu, šajā filmā ir lieliska, bet Melānija Linskija kā viņas draudzene - varbūt pat vēl labāka. Katrā ziņā es tiešām nebrīnos, ka Keitas karjera pēc šīs lentes uzgāja tādā kalnā, ka prieks. Vēl vērts pieminēt, ka šeit ļoti liels uzsvars (nu, ok - salīdzinoši liels) ir arī uz kādu visās Džeksona lentēs noteicošu sastāvdaļu - burvīgu dabu. Starp citu, par scenāriju filma saņēma arī Oskara nomināciju. Pašu Oskaru gan nē, bet kaut nomināciju tā tiešām bija pelnījusi. Thumbs Up, kā teikt.