Kazhes pierakstu burtnīca

Kā jau rūdītam Če Gevaras cienītājam vismaz kādreiz man vajadzēja šo filmu noskatīties. Nē, es neapgalvoju, ka Če būtu bijis izcilākais divdesmitā gadsimta varonis, kuram nevarētu pārmest nevienu vienīgu kļūdu. Es apzinos, ka faktiski viņš bija diezgan ekstrēmistiski noskaņots un ka daudz kas no viņa darbiem nebūt man nešķiet simpātiski. Un vienlaikus - viņš bija patiešām liels vīrs un ja arī kļūšana par mārketinga elementu viņa dabai galīgi nav piemērota, tad pats fakts, ka par viņu runā un viņu atceras, nebūt nav nejaušība. Taču "Motociklista dienasgrāmatas" nemaz nav par Če Gevaru - nežēlīgo un paštaisno revolucionāru. Šī filma ir par kādu 23 gadus vecu jaunieti (omg! viņš ir filmā jaunāks kā es tagad), kas kopā ar savu sešus gadus vecāko draugu Alberto dodas ceļojumā ar motociklu apkārt gandrīz visam Dienvidamerikas kontinentam. Un saukts viņš šeit tiek nevis par Če, bet gan par Fūzeru (tāda iesauka). Šis Če, kuru tu redzi filmā, vēl nav sevī uzņēmis lielus daudzumus marksisma ideoloģijas, viņš ir vienkāršs ideālistisks jaunietis, kurš vairākus mēnešus ilgajā ceļojumā iepazīst pasauli.

Teikt, ka šajā filmā būtu kāds baigākais sižets, patiesībā nevar - tā ir tāda tipiska "ceļa" filma, kaut kas iz "Easy Rider" kategorijas, vienīgi ar diezgan izteiktu (un reizēm primitivizētu) uzsvaru uz sociālo pusi. Protams, mežonīgā kapitālisma pārņemtā Latīņamerika ir diezgan labs reģions, kur smelties atbalstu marksismam - kā teikt, ekspluatatoru un ekspluatējamo attiecības tur ir daudz atklātākas nekā Eiropā, un arī šajā filmā tam tiek pievērsts daudz uzmanības. Ko gan es nezināju - ka Če jaunības dienās studēja medicīnu un plānoja veltīt savu dzīvi cīņai ar lepru. Sanāca, ka faktiski viņam cīņa izvērtās ar bišķi citu lepras paveidu, nekā sākumā iecerēts.

Ko vēl vajadzētu piebilst? Ernesto Gevara šajā filmā ir diezgan, diezgan pozitīvs varonis. Tādā ziņā, ka man pat gribētos, lai viņš būtu tāds mazliet... sliktāks, nevis gandrīz kā superhero (protams, cik nu supervaronis var būt cilvēks, kurš slimo ar astmu). Bet man jau filma patika, turklāt vairāku iemeslu dēļ:
1) filmā redzamie skati ir vienkārši dievīgi (cinematography Oskars te būtu bijis īsti vietā);
2) ļoti skaidri parādīts, kā mainās galvenais varonis un viņa pasaules uztvere šī brauciena iespaidā;
3) man vispār patīk "road movies", kā jau cilvēkam ar izteiktu kāri uz ceļošanu;
4) esmu Če cienītājs.
Un vēl pāris plus punktu par filmas nobeigumu - tas ir patiešām ekselents (iztikšu bez spoileriem).