Kazhes pierakstu burtnīca

1927.gada 3.jūlija "Latvijas kareivī" uzgāju vizionāru rakstu par Olimpiskajām spēlēm 2028.gadā, kuru šeit zemāk pārpublicēju. Interesanti, ka tehnoloģiskie brīnumi bieži vien ir naivi un nereālistiski (līdzīgi kā Ostapa Bendera vīzijās-melos par šaha nākotni Vasjukos), bet visur, kur parādās skaitļi, attiecīgie rezultāti pārspēti jau sen pirms 2008.gada, par 2028.gadu nemaz nerunājot.
Tekstā slīprakstā pievienoju informāciju par to, kad ticis uzrādīts augstāks rezultāts par šī raksta "rekordiem" un kāds šis rekords ir patlaban.

Sports pēc simts gadiem.
2028. gada olimpiāde.

Ārzemju sporta žurnālisti aizsteigušies laikam priekšā un izkalkulējuši sasniegumus sportā 2028. g. olimpiādē, kura notiks Kapštate.

Svētku atklāšanas priekšdienā. Gaisa kuģu piestātnē strauji pulsē kustība; nepārtrauktā rindā no visām pasaules malām ierodas gan gaiskuģi — milzeņi ar tūkstošiem pasažieru, gan ari veikli — kustīgie privātie gaisa limuzīni un jahtas. No piestātnes pastāvīgi plūst auto trauksme, kura viesus un aktīvos sportistus izvadā pa iepriekšnoteiktām viesnīcām. Visu nāciju karogi grezno pilsētas namus un grandiozo stadionu, kurā cietas 300 000 skatītājiem un 10 000 akt. dalībniekiem.

Svētkus atklāj precīzi pulkst. 9 Dienvidāfrikas prezidents. Stadiona publikas vietas pārpildītas. Strādā radiokino aparāti, kuri rāda un vesti visai pasaulei notiekošo. Grandiozu iespaidu atstāj 10.000 veselīgu, muskuļainu un vingru atietu parādes gājiens. Pirmās soļo sievietes, tām seko vīrieši. Priekšgalā iet spēcīgie ziemeļamerikāņi. Bagātīgā skaitā reprezentēti Krievijas un... Ķīnas atieti. Mazo ziemeļvalstu; kā: Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Latvijas, Estijas u. c. atlētu skaits nav liels, bet visi izlasīti un noteikti pretendenti uz pirmām vietām. Taisni pulkst. 10 stadionā nosēžas 54 delfīnveidigi sacīkšu gaisa kuģi, kuri izcīnīs maratonlidojumu apkārt zemes lodei. Aparātu būve vienkārša, bet ļoti izturīga. Ātruma nezvērus dzen mazi, bet ārkārtīgi spēcīgi motori. 40.000 km. garo ceļa gabalu tie cer veikt bez nosēšanās apm. 40 st.! Piloti — maratonisti apgādāti ar dažādiem uztura un atspirdzināšanas līdzekļiem, kuri sagatavoti tablet- un ekstraktveidīgi. Moderns atpūtas līdzeklis gādās par to, lai lidonis nesajustu ne mazāko nogurumu. 10.30 atskan signāls, un visas lidmašīnas viegli paceļas gaisā. Dažās sekundēs tās pazūd aiz apvāršņa... (aviācija par olimpisku sporta veidu, protams, nav kļuvusi. Rezultāts - 40 stundās apkārt zemeslodei - stipri pieticīgs)

Pulkst. 14 sākas priekšsacīkstes. Kārtslēkšanā sacenšas pieci atlēti, kuri pārsniedz 5 mtr. līniju! Dienas varonis paliek 40 gadus vecais amerikānis Čarlzs Ādams, kurš pārlec 5. 25 mtr (pirmo reizi piecus metrus sasniedza amerikānis Braiens Sternbergs 1963.gadā, bet jau gadu vēlāk viņa tautietis Freds Hansens pārlēca 5.28m latiņai, patlaban rekords pieder Sergejam Bubkam ar 6.14 metriem). Labāko dāmu sasniegumu šim nozarē uzrāda vāciete Dinere — pārlecot 3 .50 mtr (sievietēm pasaules rekordus kārtslēkšanā skaita vien kopš 1992.gada, kad tas tika reģistrēts jau virs četriem metriem, patlaban Jeļenas Isinbajevas labākais rezultāts ir 5.05). Diska mešanā uzvar krievu milzis Kobelovs. Šķēpa mešanā dominē zviedris Bergstroms, kurš sasniedzis 81 mtr. līniju (vecā parauga šķēpu pāri 81 metram Bads Helds aizmeta jau 1955.gadā, vēlāk tika pārsniegti pat 104 metri, tad ieviesa jaunā parauga šķēpu, tam rekords tagad ir virs 98 metriem)! Tāļlekšanas rekordu, 8,90 mtr. uzrāda ķinietis (šeit prognozes īpaši nav pārspētas - 8.9m gan Bobs Bīmons sasniedza jau 1968.gadā, bet joprojām tālāk kā 8,95 neviens nav aizlēcis)! 5000 mtr. soms noskrien 12 min. 50 sek (šajā distancē lielais izrāviens notika deviņdesmitajos līdz ar āfrikāņu sportistu aktīvāku iesaistīšanos, un tikai 1995.gadā Hailem Gebrasilasem izdevās pārspēt šo 1928.gada prognozi, patlaban labākais rezultāts ir 12:37),` bet 10 000 mtr. uzvar latvietis — veco skrējēju slavenā atvase. Rezultāti lieliski/ bet viņu sasniedzeji — visi ideāli attīstīti un trenēti atleti, kuru caurmēra vecums ir 40 gadi (nē, četrdesmit gados mūsdienu sportā tomēr uz šādiem rezultātiem var necerēt). Pulkst. 5 `notiek gaisa balles finalspēle starp Amerikas un Japānas komandām. Spēle sakombinēta no: futbola, regbija un lidošanas. Zemes spēle dominē amerikāņi, bet gaisā — veiklāki japāņi, kuri ari gūst pirmie vārtus. Puslaika beigās amerikāņi tomēr rezultātu izlīdzina un otrā puslaikā gūst otros un izšķirošos vārtus. Spēlei — ar lielāko aizrautību sekoja klātesošie un mājās — abu nāciju karstie sporta cienītāji. Pēdējie, protams, radiokino aparātā! (diemžēl par šādu sporta veidu vēl dzirdējis neesmu)