Bi-2 formula nav neko oriģināla - te ir gan sava daļa no "Mumij troļ", gan sava daļa diezgan uzmācīgu deviņdesmito gadu stila sintezatoru skaņu (iespējams - imitējot vidējā perioda "Depeche Mode"), gan tradicionālu krievu rokmūzikas elementu. Ja kas "Vostok" man pamatīgi šķiet, ka izmanto kādu no Džeimsa Bonda tēmām, bet varbūt arī nē. Dziedāšanas maniere šajā ierakstā tiešām ir diezgan izteikti līdzīga tam, kā savu balsi pasniedz Iļja Lagutenko, bet manā uztverē tas nav nemaz tik slikti. Protams, tā nav nekāda augstā māksla, bet tīri normāla rokmūzika, lipīga, viegli iegaumējama, viegli uzrunājoša. Es gluži nelepotos, ka es tādu klausos, bet īpašu iemeslu kaunēties arī neredzu. Jā, varbūt man ir bišķi problēmas ar gaumi, bet man tiešām patīk.