Kazhes pierakstu burtnīca

Atgadījās man nozaudēt savu Mastercard (iespējams, ka izsēju to kāda geocaching tripa ietvaros). Aizgāju pirmdien uz banku pieteikt jaunas kartes izgatavošanu. Jāgaida līdz piektdienai, lai nu būtu. Šodien eju uz filiāli pēc jaunās kartes, un SEB kārtējo reizi man sagādāja brīnišķas emocijas gaidīšanas ilguma ziņā.
Taču visvairāk man patīk viens piegājiens, ko šodien novēroju vairākkārt.
Tātad:
Pie lodziņa tiek apkalpots klients, klients dodas prom. Paiet kāda minūte pirms sieviete pie lodziņa paaicina nākamo numuru. Ok, saprotu, bišķi atpūtas vajag ikvienam. Nākošais cilvēks neparādās, jo viņam laikam apnicis gaidīt (kā novēroju, apmēram 50% numuriņu netiek sagaidīti). Ja jau neviens nenāk, sieviete desmit sekundes pagaida un aiziet kaut kādās darīšanās. No kā var saprast, ka SEB politikā svarīgāks ir nevis apkalpoto cilvēku, bet gan NUMURIŅU skaits, un līdz ar to, ja jau cilvēks neparādās, tu savu darbu esi padarījis un vari doties projām, kamēr tas, ka pārējiem no tā gaidīšanas laiks nesamazinās, tā jau ir cita lieta. Ja kas - bija situācija, kad ne pie viena no lodziņiem nebija neviena cilvēka, jo neviens netika izsaukts, un tas manā izpratnē ir jau īpaši glīti.
Jāatzīst gan, ka beigās man noveicās - pirms manis veseli divi numuri bija tukšie, bet meitene tomēr arī trešo reizi pārcēla numuru uz priekšu, nekur nepazuzdama.
Secinājums: SEB pagaidām nav novērojamas tādas pārmaiņas kā "Depo", kur vēl nesen tev vajadzēja skraidīt pa pusi veikala, kamēr atradi pārdevēju, kurš tevi pasūtīja tāpat trīs mājas tālāk; kamēr tagad pārdevēji tev pienāk paši klāt un ir tik izpalīdzīgi ka vai prieks.