Prešova 2.daļa
Vakar mācības, kuras tika solīts, ka ilgšot veselas 12 stundas, beidzās kaut kur pirms četriem. Varētu tēmu izvērst, bet - laikam gan tas nebūtu gudri.
Aizgājām paēst uz vietējo ēdnīcu un atkal bijām brīvi līdz nākamajam rītam. Jā - par ēdnīcu. Kā jau rūpnīcai piedienas, tā atrodas teritorijā un to var apmeklēt tikai uzņēmuma darbinieki. Viss ir diezgan izteikti organizēti - ejot pusdienās tu pie reizes automātā izvēlies no saraksta (5 varianti), ko ēdīsi nākamās dienas pusdienās un nākamajā dienā, kad pieliec pie aparāta savu autorizācijas karti, attiecīgo ēdiena veidu tu arī saņemsi. Jāpiezīmē, ka pusdienās (vismaz tā var spriest pēc vakardienas) obligāti ietilpst zupa, otrais un kaut kāds minimāls saldais. Mums gan kā "pastāvīgajiem iemītniekiem" pusdienas ēst sanāk divreiz - otro reizi jau tās tiek kvalificētas kā vakariņas un ēdam tās kopā ar otrās maiņas darbiniekiem. Nekas, ka šīs "vakariņas" ēdam četros (jo ēdnīca 16:30 taisās ciet). Jā, interesanta detaļa - atbilstoši Slovākijas likumdošanai darba devējam ir pienākums apmaksāt daļu no darbinieka pusdienu izmaksām (Kronospan gadījumā pats darbinieks apmaksā tikai 20% sava ēdiena - diezgan jauks risinājums, manuprāt).
Jā, vēl mazliet par istabām, kurās mitināmies (kaut kā esmu aizmirsis to nofotografēt, ja vakarā būs internets, varbūt pievienošu bildi). Vienā no teritorijas ēkām ir iekārtota tāda kā mini viesnīca kompānijas iebraukušajiem darbiniekiem, lai gan īsti neesmu drošs - varbūt tur var apmesties arī vienkārši pilsētas viesi, to ir grūti pateikt. Ne visas telpas ēkā ir izremontētas, bet vismaz mūsu galā viss ir gatavs un lieliskā kārtībā. Numuriņš ir pielāgots ilgstošai dzīvošanai - ar televizoru, elektrisko tējkannu, mikroviļņu krāsni, ledusskapi un nepieciešamajiem traukiem. Brokastis (kas pamatā sastāv no maizītēm) mūs sagaida atstātas ledusskapī. Tā ka principā ar visu nepieciešamo esam apgādāti. Pagaidām 2 dienu laikā vienīgie tēriņi ir radušies, iepērkot benzīntankā divus lielos minerālūdeņus. Šovakar vajadzēs ūdens krājumu papildināt.
Tātad - vakarā atkal aizgājām uz Prešovas centru, kur man bija doma uzmeklēt vēl kādu geocache. Neko gan patiesībā neatradu - tomēr mazliet neērti Artjoma klātbūtnē ložņāt zem tiltiem un gar notekcaurulēm. Toties tagad jau diezgan labi orientējamies pilsētā. Patiesībā nekā grūta gan tur nav - no daudzām vietām var redzēt pilsētas centrālās baznīcas torni, bet šī baznīca atrodas uz Hlavnā ielas, un tātad - pašā pilsētas sirdī. Ārpus šīs vienas ielas ir diezgan maz ko redzēt - apkārt tai gan vēl ir kaut kas līdzīgs vecpilsētai (vismaz pilsētas vārtu robežās vēl daži kvartāli ietilpst), bet nekā tik spektakulāra. Vecpilsētā tikām, cik saprotu, lielākoties dominē 15.-17.gadsimta ēkas - glītas un labi saglabātas, kopumā pilsēta ir sakopta un patīkama. Cita lieta, ka arī austrumbloka valstīm tipiskās arhitektūras šeit ir ļoti daudz.
Foto galerija